Saturs atjaunots pirms ne vairāk kā 4 stundam
Šodien ir 2020. gada 31. maijs 23:26:21
Izvēlies kategoriju:
INTERVIJAS
Krieviem ir tāds parupjš teiciens, kurš, pārtulkojot pieklājīgā valodā, skan – nepatikšanas piezagās nemanāmi.
Vēsts, ka «valsts pārvaldē ieviesīs nulles birokrātijas principu», man nešķiet nekāda jaunatklāsme.
Pirms 30 gadiem divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju 700 kilometru garumā izveidoja Baltijas ceļu...
Uzsākot kultūras ministra karjeru, bijušais Rīgas domnieks, roka un operas dziedātājs Nauris Puntulis (NA) kā prioritāti minēja vidējā atalgojuma celšanu kultūras nozarē, ko ministrs tagad atkārtoti deklarējis budžeta metu veidošanas laikā. Konsekventi, BET...
Vēl otrdien šķita, ka stīvēšanās ap kompensāciju valsts akciju sabiedrībai Latvijas pasts (LP) par preses piegādēm it kā ir noslēgusies.
Vēsturisko pasaciņu teicēji varētu cits citam stāstīt savus izdomājumus, bet ar to nepietiek, un ar tām, viņuprāt, ir jāaplaimo arī citi.
Diemžēl Rīgā, un to var teikt arī par visu valsti, nekādas vienotas stratēģiskās vīzijas par to, kādai Latvijai un tās galvaspilsētai jābūt 2025., 2030. un turpmākajos gados, nav.
Referendums attiecībā uz Latvijas pašvaldību reformu ir pilnīgi iespējams paņēmiens sabiedrisko attiecību sakārtošanai, bet ne pareizā reformas plāna izvēlei.
Mani, maigi sakot, izbrīna Latvijas mediju un politisko organizāciju, teiksim, mīlīgā attieksme pret Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizācijas kvalitāti Latvijā un šo vēlēšanu rezultātu visā Eiropas Savienības telpā.
Lai jaunajam mēram dzīve nešķistu kā garšīga avene, Rīgas opozīcijas partijas viņam sakūra pirti.
Tautas vēlēta prezidenta gan mums nav un visdrīzāk ilgi nebūs.
ASV prezidenta lēmums būs tas grūdiens, kas piespiedīs Ķīnu pārtapt par dominējošo tehnoloģiju superlielvalsti pasaulē.
Ar katru nākamo reizi vēlētāju aktivitātei Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir bijusi vērojama tendence samazināties, un droši vien nekāda dižā tā nebūs arī šajā reizē – diezin vai vēlēt aizies vairāk par trešdaļu balsstiesīgo.
Atklāti sakot, man subjektīvi nav lāgā saprotama tā saucamā Trauksmes celšanas likuma, kurš stājās spēkā pirmajā maijā, vajadzība, un es to uzskatu pat par savā ziņā amorālu.
To, vai pāri tiltam var braukt, nevar konstatēt politiķi, žurnālisti vai anonīmie komentētāji internetā. To var BVKB.