Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu gribas redzēt un cildināt tik vien kā Gaismu.

Politiskajās dabas zinātnēs kārtējo reizi iestājies regulārais pavasaris: atkal sākušās runas par ebreju restitūcijām.

Teātrim tik tiešam grūti, finansiāli grūti taisīt vienreizējas lietojamības izrādes sistēmā, kur viss balstās uz sērijveida produkciju.

Bet vai mēs kaut cik pienācīgi esam gādājuši par cilvēka, tautas statusu šajā zemē?

Brīnumaini: pagājušas divas diennaktis pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes Aglonā, bet sociālajos tīklos un interneta dižportālos nevienas apriešanas un apņirgšanas. Samiegojušies, vai?

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) top par ievērojamu Latgales intelektuālās, kultūras dzīves centru.

Krievijā viss ir iespējams.

Ja pasākums nav komerciāls, ja tie ir tautas svētki, tad biļešu sadales mehānismam ir jābūt nekomerciālam.

Apsveicami, ka Dziesmu un deju svētku padome domā par to, kā nodrošināt iespējami labāku un taisnīgāku svētku biļešu iegādes procesu, par kādu gan nevar dēvēt loteriju.

Latvija ir kā melodija, kas spēlēta uz sirds stīgām.

Svešas kultūras ienākšana un samiernieciska pakļaušanās tai – skārusi sociāli ļoti jutīgu nervu stīgu.

Lai arī šobrīd valsts un sabiedrības uzmanību vairāk piesaistījuši uzņēmēji, ražotāji, zemnieki un tirgotāji, tomēr Latvijas pastāvēšana un attīstība nav iespējama bez kultūras. Lai uzzinātu, kā šobrīd jūtas kultūras sfēras pārstāvji un kā ir mainījies sabiedrības pieprasījums augstās kultūras patērēšanā vērsos pie “Rīgas mākslas telpas” radošo projektu vadītājas INESES BARANOVSKAS un nodaļas vadītāja AIGARA KAULIŅA.

Rīgas Starptautiskais Kino Forums “Arsenāls” notiek reizi divos gados septembrī.2008. gada 12. – 21. septembrī festivāls notika deviņpadsmito reizi. Tajā līdzās starptautiskajai konkursa skatei norisinājās Baltijas filmu konkursa skate, Panorāma, īpašas tematiskās programmas un retrospektīvas.Kino forums „Arsenāls” ir noslēdzies. Par festivālā redzēto un paveikto stāsta Kino Foruma “Arsenāls” prezidente ELVITA RUKA.

Pateicoties Viļa Rīdzinieka fotogrāfijai, kas fiksējusi Latvijas proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī un kas iedrošināja Brigitu Eglīti veidot vēsturisko filmu „Vienīgā fotogrāfija” - vēlreiz proklamējam Latvijas valsti. Filmēšana ir beigusies, pašlaik notiek filmas montēšana. Priekšā vēl daudz darba, tomēr šī filma jau tās veidošanas procesā dod gandarījumu, stāsta filmas režisore BRIGITA EGLĪTE.

Nesen beigušies grandiozie Dziesmu un Deju svētki, aiz muguras arī kora “Kamēr...” līdz šim vērienīgākais projekts “Pasaules Saules dziesmas”. Šī ir bijusi patiešām dziesmota vasara, tādēļ lūdzu kora “Kamēr...” otro diriģentu JĀNI LIEPIŅU dalīties savās izjūtās un iespaidos par visu nesen piedzīvoto un pastāstīt par savu ceļu mūzikā.