Dažādos šovos [Krievijā] spriedelējumi par iespējamo karu kļuvuši tikpat ikdienišķi kā runas par gaidāmo laiku.

Laikam tomēr parlamentāriešiem palika kauns pašiem no savas nekaunības.

Izskatās, ka vēlme degradēt, sagraut lokālo, marginālo valsts infrastruktūru gūst oficiālas politikas pazīmes.

Tajā pašā 8. martā Saeima ar nelielu balsu pārsvaru pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz pareizticīgo Ziemassvētku - 7. janvāri - noteikšanu par brīvdienu.

Izskatāmā jautājuma ziņotājam katrs deputāts drīkst uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tie nav trīs jautājumi visiem deputātiem, visai opozīcijai vai pat katrai frakcijai! Tie ir trīs jautājumi katram deputātam!

Proti - es būtu gribējis no kaimiņu valsts prezidenta dzirdēt viņa valsts politiskā režīma, politiskā spektra un arī pārvaldes, sevišķi tā sauktā varas aparāta novērtējumu.

Krievvalodīgajos veidojas pārliecība – «cerams, viņi vienmēr ar mums runās krieviski» –, no kuras savukārt dzimst prasība – «viņiem jārunā ar mums krieviski».

Tuvākajos piecos gados to ārpolitisko faktoru, kuri ietekmē Latviju, konfigurācija būtiski mainīsies

«Vajadzētu kādu aplikāciju, kur būtu iespējams noskaidrot, kurā partijā konkrētajā mirklī atrodas Judins un Loskutovs»

Lai arī apbērēt tikai vasarā dibināto partiju vēl pāragri, dažus secinājumus izdarīt var.

Visādu hibrīdbriesmoņu, kas uzbrukuši Latvijas valstij, nupat ir stipri vairāk, nekā šādu briesmoņu dabā eksistē.

Esmu priecīgs par to, ka Latvijas intelektuāļi sākuši aktīvi domāt par valsts nākotni.

Oficiāli vāgnerieši nav saistīti ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, taču pēc būtības 7. februārī notika lielākā ASV un Krievijas spēku sadursme kopš Korejas kara laikiem.

Piepeši palikt bez Maizīša SAB vadībā būtu kā šķūnim palikt bez jumta, kā plikam palikt bez segas.

Pirmkārt, domāju, ka arī Latvijā, turklāt ne tikai varā, bet arī sabiedrībā, represēto traģēdija un tās ietekme uz tautas likteni nav adekvāti politiski un arī sociāli novērtēta.