Ar ko mūsu partiju pašapliecinājumi patlaban ir saturīgāki par saukļiem Slava PSKP!

Gadījumi ir visādi, un robežas starp pamatotu un nepamatotu izsaukumu nav viegli novelkamas.

Latviju pasaulē, tostarp zinātniskā apritē, pazīst ne pārāk labi.

Gerhards bez viedokļa gulējis pārāk ilgi. Līdzīgi kā citi politiķi.

Tad kāda ir Latvijas lielākā ekoloģiskā problēma?

Jā - kritiskā domāšana attieksmē pret politiku un savu lomu, savu balsi tajā nav bijusi mūsu stiprā puse.

Partiju reitingos mēnešiem ilgi nav būtisku izmaiņu – pirmais trijnieks ir Saskaņa, ZZS un NA, kurām par 5% barjeras pārvarēšanu nebūtu jāuztraucas.

Klišejas par veco un jauno politiku vēl daudz dzirdēsim pirms vēlēšanām.

Tas nebija aprīļa joks, tā bija īsta Lieldienu vēsts: 1. aprīlī Valsts prezidents izsludināja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

«Boikotēt vēlēšanas – vienīgais veids, kā kaut ko šajā valstī ir iespējams izmainīt.»

«Baltijas valstīm noteikti nav lielāka prieka, kā vien uzzināt, ka Krievijā, Kemerovā, gājuši bojā tik daudzi cilvēki!» – šis nav vienīgais šāda satura ieraksts sociālajos tīklos. Tas šokē.

Mūsu attiecībās un attieksmēs patlaban valda dubultstandarts. Gan nacionālā, gan globālā līmenī. Mūsu oficiālās politiskās un politekonomiskās pozas pastāv pretrunā ar mūsu faktisko politisko, politekonomisko darbību.

Krievija ir piecēlusies no ceļiem kājās, Putins ir padzinis «pindosus» zemāk par «plintusu», Krievija var sadot visiem pa purnu, nekad nevienam nav uzbrukusi, viena pati ir uzvarējusi Tēvijas karā. Krima ir mūsu.

Toties bailes ir visu laiku. It īpaši pēc tam, kad kārtējās «vēlēšanās» ir «uzvarējis» Putins.

Judins ir sacerējis vēl arī divus grozījumus, kas būtu tāds kā īpaši speciāls likums vienam gadījumam.