Saturs atjaunots pirms ne vairāk kā 15 minūtēm
Šodien ir 2022. gada 29. janvāris 10:17:51
Jaunākā informācija
Izvēlies kategoriju:
INTERVIJAS
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, ir palielinājies par 2,8%.
Lai kas arī notiktu, aprēķinātais Latvijas IKP augs. Lai kas notiktu Latvijas rūpniecībā, tas augs griezdamies.
Viens no lielākajiem modernās tirgus ekonomikas maldiem ir pārliecība, ka cilvēks vienmēr uzvedas racionāli.
Naudas daudzums iedzīvotāju makos, uzņēmumu kasēs un banku kontos ir objektīva realitāte.
Valdības sēdes slēgtajā daļā rīt plānots skatīt iepriekš atliktās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2021. gadam jeb nodokļu reformu.
Vispirms jau pats nodokļu samazināšanas fakts neiet kopā ar mūsu FM un LB kabinetos valdošo grāmatvediskās domāšanas matricu.
Ministres iniciatīvas slavēja tie, kas parasti ir zvērīgu kritiķu lomā, pat parlamenta opozīcija pirmajās dienās neko sliktu neteica.
Pagājušā gada ekonomiskie sasniegumi liecina, ka, lai Latvijas IKP augtu, ārvalstu tiešās investīcijas nemaz nav nepieciešamas.
NĪN turpina izdzīt no mājām to īpašniekus, bet mūsu valdīklas izliekas, ka nekas nenotiek.
Šonedēļ aizsākās diskusijas par gaidāmo nodokļu reformu.
Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā ar visai vienkāršu, bet loģisku nodokļu izmaiņu piedāvājumu.
Vai tiešām Latvijā beidzot atradies politiķis, kuru interesē nākotne?
FM ziņo, ka no iekasēt plānotajiem 23,47 miljoniem eiro iekasēti 25,84 - par 10,1% vairāk, nekā plānots.
Gribētos, lai VID uztraucas, ja konstatē, ka kādam uzņēmumam sākas apgrozījuma problēmas, taču Latvijā uztraucas uzņēmējs, kurš baidās, ka VID būs tas, kurš iedzīs pēdējo zārka naglu, neņemot vērā nekādus skaidrojumus un taisnošanos.
Ar šiem grozījumiem nekas no līdzšinējā likumdošanas brāķa nav izlabots, jo ir palikusi milzīga neatrisinātu problēmu gūzma.