Tweet

Ceturtdien, 28. septembrī, satiksmes ministrs Kaspars Briškens tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai kopā ar Rail Baltica projekta ieviesējiem meklētu risinājumus topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ieviešanai. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka šis stratēģiski nozīmīgais projekts ir jāīsteno. Ministrs arī paudis viedokli, ka Rail Baltica pārvaldībā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas.

Kā iepriekš ziņots, Rail Baltica projekta projektēšanas posmā ir novērojama kavēšanās, un projektēšanas darbi atpaliek no plānotā laika grafika. Īpaši sarežģīta situācija ir Rīgas posmā, kur jāpārskata risinājumi gan projekta, gan pilsētas pusē.

Vienlaikus Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka kavēšanās nevar vainot tikai starptautiskos projektētājus, jo procesā ir iesaistītas daudz puses. Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS speciālisti sadarbību ar Spānijas uzņēmu IDOM raksturo kā konstruktīvu – partneri daudz nākuši pretī projektēšanas laikā, lai kopīgi risinātu problēmas. “Trūkumi un problēmas atrodami nepilnīgos sākotnējos skiču projektos, vājā starpinstitūciju sadarbībā un Rail Baltica projekta uzraudzībā, projekta mērogam neatbilstošā likumdošanā, starptautiskā kopuzņēmuma lomas un vienotā projekta pieejas vājināšanā, bet īpaši – arī par projektu atbildīgo amatpersonu darbā un projekta pārvaldībā,” skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Virkne objektīvu faktoru, par kuriem SM informēs Ministru kabinetu, apgrūtina partneru līguma saistību izpildi atbilstoši sākotnējām iecerēm. Taču SM un Rail Baltica projekta ieviesēji sadarbībā ar projektēšanas uzņēmumiem, tai skaitā Spānijas uzņēmumu IDOM, rūpīgi strādā, lai rastu iespējami labākos risinājumus. Situācija ar uzņēmumu IDOM ir plašāk izskanējusi, jo konkrētais uzņēmums veic projektēšanas darbus trijos no četriem Rail Baltica pamattrases posmiem, līdz ar to pildot būtisku projektēšanas darbu apjomu Latvijā.

“Šobrīd ir zināms, ka projektēšanas pabeigšanai Latvijā nepieciešami papildu 18 miljoni eiro. Šis finansējums ir vajadzīgs, lai pabeigtu visas tehniskās dokumentācijas izstrādi un pēc iespējas ātrāk uzsāktu dzelzceļa pamattrases būvdarbus. Vienlaikus pieaugušas tāmes arī jau uzsāktajos starptautisko staciju būvniecības projektos. Kopīgi ar partneriem strādāsim, lai šo finansējumu atrastu,” pauž satiksmes ministrs.

Tāpat tikšanās laikā ministrs vērsa uzmanību uz projekta pārvaldību, kur ilgstoši vērojamas problēmas. Sākotnēji bija iecerēts, ka projektu īstenos visas valstis kopīgi, tā nolūkā veidojot vienotu kopuzņēmumu. Šo pieeju atbalstīja arī Eiropas Savienības partneri. Tomēr gadu no gada kopuzņēmuma RB Rail AS loma projektā ir mazināta. “Nav pieņemami, ka kopuzņēmumā jau vairāk nekā sešus mēnešus nav pilnvērtīga vadītāja, jo kopuzņēmuma padome nevar vienoties par kopīgu kandidātu. Šo gadu laikā kopuzņēmumā notikušas vairāk nekā 10 valdes locekļu, tostarp valdes priekšsēdētāju, nomaiņas. Tas būtiski kavē projekta ieviešanu. Lai šo risinātu, vērsīšos pie saviem Baltijas kolēģiem, meklējot kopsaucējus,” uzsver K. Briškens.

Lai līdz 2030. gadam nodrošinātu Rail Baltica koridorā funkcionālu pārrobežu dzelzceļa savienojumu, starptautiskie konsultanti modelēs dažādus ieviešanas scenārijus. Noslēdzoties šim procesam projektā iesaistītās puses atgriezīsies pie diskusijas par projekta finansēšanu, tostarp identificējot dažādu alternatīvu finansēšanas un instrumentu iespējas.