Lāčplēša dienai veltīto Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde pie Brīvības pieminekļa.

Ministru prezidents Māris Kučinskis tiekas ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu (Phil Hogan)

2017. gada 10.jūlijs. Ināra Mūrniece tiekas ar ASV ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis tiekas ar Uzbekistānas spīkeri Nigmatillu Juldaševu.

2017. gada 19. aprīļa Eiropas lietu komisijas sēde.

“Es neesmu mēslu izvedējs.” Tā šodien teica “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss, kurš par palikšanu amatā izšķīries tikai pēc sarunas ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Iespējamo dokumentu viltošanu Krišjāņa Barona ielas rekonstrukcijas procesā tiesa vērtēs aiz slēgtām durvīm.

Ministru prezidents neprasīs labklājības ministres demisiju.

Vairāki topošie Eiroparlamenta deputātu kandidāti jau ir saskārušies vai varētu saskarties ar tiesībaizsardzības iestāžu vēlmi sākt vai turpināt pret viņiem kriminālvajāšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks šodien oficiāli apstiprinājuši Latvijas Televīzijas vakar ziņoto, ka kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas “Saskaņa” saraksta.

«Šajā gadījumā Valsts prezidents norēķinās ar Saskaņu par savulaik sniegto atbalstu prezidenta vēlēšanās,» komentējot kārtējo gatavību automātiski piešķirt LR pilsonību visiem še dzimušajiem nepilsoņu bērniem, teica Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars – ar piebildi, ka tas esot viņa personiskais viedoklis.

Latvijas politikā norisinās kārtējā ķīlnieku krīze. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš plāta rokas – naudas iepriekš apstiprinātajam pedagogu algu paaugstināšanas grafikam šā gada «tehniskajā» budžetā nav, ietaupīt no skolu tīkla reorganizācijas būtiski neizdodas – pedagogi kļuvuši par situācijas «ķīlniekiem».

Ja pieņemt KPV LV spēles noteikumus, tad es pat sliecos vairāk būt Gobzema, nevis Kaimiņa pusē.

Pēdējos gados daudzi politiskie analītiķi pauž bažas par aizvien pieaugoša primitīvisma ievazāšanos visās ikdienas dzīves sfērās, tajā skaitā politikā.

Stratēģijai 2030 bija jārada cerība, ka kaut kad krīze beigsies un jau drīz - 2030. gadā - visi Latvijas ļaudis būs laimīgi cilvēki labklājīgā valstī.