Mecenāts un uzņēmējs Oviks Mkrtčjans uzskata, ka armēņi ir kļuvuši par īstiem “pasaules pilsoņiem”. Pašā Armēnijā dzīvo apmēram 3 miljoni, bet armēņu skaits pasaulē sasniedz 14 miljonus. Lielas armēņu diasporas dzīvo Eiropā: Itālijā, Francijā, Grieķijā, Austrālijā, Polijā. ASV dzīvo aptuveni 1,5 miljoni - puse no Armēnijas iedzīvotājiem.

Šī vēlme pēc brīvības, demokrātijas, pastāvīgas kustības ir vēsturiski izveidojies dzīvesveids. Armēnijas kultūra vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar pasaules kultūru. Nelielai armēņu tautai ir grūts liktenis. Valsti apspieda varenie kaimiņi – Osmaņu impērija, Persijas impērija, Krievijas impērija un pēc tam Padomju Savienība. Tauta no paaudzes paaudzē bija cīņā par neatkarību – uzvara notika 1991. gada 23. septembrī. Šis ir datums, kad Armēnijas Augstākā Padome pēc referenduma par izstāšanos no Padomju Savienības sastāva pieņēma Satversmes likumu un pasludināja valsts neatkarību.

Mūsdienās Armēnijā cilvēktiesības tiek ievērotas labāk nekā jebkurā citā valstī postpadomju telpā. Šādu viedokli izteica autoritatīvā cilvēktiesību organizācija Freedom House. Valsts pievērš uzmanību cilvēktiesību ievērošanai ne tikai mājās, bet arī sūta savus miera uzturētājus uz Kosovas, Sīrijas un Afganistānas konfliktu zonām.

Armēņi pieņem civilizētās pasaules vērtības, ātri pielāgojas jaunajai kultūrai, ir darbīgi un dabiski mākslinieciski. Viņi veiksmīgi pielieto savas spējas jebkurā pasaules valstī, lai kur arī atrastos, un kļūst par atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Valdība uztraucas par to, ka etniskie armēņi, kuri dzīvo ārpus savas dzimtenes, var zaudēt unikālu vēsturisku kodu. Varas iestādes piešķir lielu nozīmi senču mantojuma saglabāšanai un, piesaistot sponsorisko palīdzību, organizē daudzus kultūras pasākumus.

Viens no šādiem notikumiem bija prezentācija tulkojumam latviešu valodā “Sēru dziedājumu grāmata” Grigora Narekaci, armēņu garīgas literatūras patriarha. Pasākums tika veltīts šīs grāmatas 1000. gadadienas atzīmēšanai un to pavadīja lekcijas Latvijas Armēnijas kultūras centrā, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes zinātniskā konference un koncerts Rīgas Doma katedrālē.

Grigors Narekaci ir filozofs, dzejnieks, teologs, un kopā ar Tomasu Akvinieti, Svēto Augustīnu, Jāni Krizostomu tiek uzskatīts par vienu no 36 "Baznīcas skolotājiem". "Sēru dziedājumu grāmata" ir dvēseles grēku nožēlošana Dieva priekšā.

Latvijas Katoļu baznīcas vadītājs arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs grāmatu uzskata par īstu šedevru. Oviks Mkrtčjans, viens no pasākuma organizatoriem, teica: “ Sēru dziedājumu grāmata” ir atklāsme un ceļvedis Dieva pazīšanas ceļā. Tās popularizēšana veicina ieguldījumu pasaules kultūras krātuvē.