Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsākusi diskusiju par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, kā arī principiem, pēc kādiem tuvāko gadu laikā valsts finansētajās augstskolās būtu piešķiramas budžeta vietas.

Viens no iemesls, kāpēc plānotas izmaiņas, ir tas, ka, pēc ministres domām, augstskolu Latvijā ir par daudz, tāpēc tiek vērtētā situācija nozarē, apsvērtas izmaiņas darbības regulējumā, augstskolu tipoloģijā u.tml.

Viņa atklāja, ka augstskolu zinātniskā darbība varētu būt nosacījums augstskolu turpmākai pastāvēšanai un valsts apmaksāto studiju vietu sadalījumam. “Uzstājam, ka akadēmiskajam personālam obligāti ir zinātniskā darbība un ka augstākajā izglītībā nav iespējams, ka zinātniskai darbībai netiek atvēlēta pietiekama loma un slodze,” skaidroja ministre.

Šādi augstskolām tikšot ļauts parādīt spēju iet uz izaugsmi un starptautisku izcilību. Tāpat šādas izmaiņas nepieciešamas arī tādēļ, ka Latvijā ir ļoti zems zinātnieku skaits.

Jau vēstīts, ka, lai panāktu efektīvāku finansējuma izlietojumu, no 2020.gada tiks mainīti doktorantūras finansēšanas principi: notiks 20% vietu pārdale pēc kvalitātes kritērijiem (50% svars absolventu skaitam, 50% svars augstskolas zinātniskās darbības rezultātiem – piesaistītais pētniecības finansējums, publikāciju kvalitāte u.c.).

Ministrijas prioritātes tuvāko gadu augstākās izglītības politikā ir jauns doktorantūras studiju modelis, jauns akadēmiskā personāla karjeras modelis, augstskolu pārvaldības reforma, augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešana, jauns studējošo kreditēšanas modelis.