Tweet

Pirmdien, 19. maijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kuras gaitā tiks diskutēts par vairākiem nozīmīgiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas jautājumiem.
   
Sanāksmē M.Roze informēs Eiropas Komisiju un citus Eiropas Savienības valstu kolēģus, pieprasot atjaunot eksporta atmaksas noteiktiem piena produktiem. Ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu un samilzušo situāciju, Latvija Padomei ir iesniegusi arī savu paziņojumu par situāciju Latvijas piena tirgū. Zemkopības ministrs paudīs Latvijas situāciju piena sektorā, ka cenas pasaules tirgū samazinās un Latvijas piena produktu ražotāji vairs nespēj nodrošināt produktu ražošanu par atbilstošām cenām. Liela ietekme uz piena cenu ir arī ražošanas resursu izmaksām, kurām ir tendence ievērojami pieaugt. Tādējādi produkti tiek pārdoti par cenām, kas vairs nesedz produktu pašizmaksu un uzņēmumi cieš zaudējumus. M.Roze skaidros, ka piena produktu ražotāji samazina piena iepirkuma cenas. Kopš aprīļa pazeminājums jau sasniedzis 15- 20%, salīdzinot ar februāri un martu. Piena iepirkuma cena vairs nevar tikt pazemināta līdz līmenim, kāds bija pirms gada, jo tas var radīt bankrotu vilni piena ražošanā. Tādā veidā ražotāji vairs nespēs uzturēt ražošanu un nomaksāt investīciju kredītus.

Zemkopības ministrs izteiks piedāvājumu, lai nenovestu piena nozari līdz bankrotam, ir jāatjauno eksporta atmaksas sviestam, sieram, piena pulverim, suliņu pulverim.

Sanāksmē M.Roze paudīs arī Latvijas nostāju par Lauksaimniecības produktu tirgus situāciju. Pēdējais gads lauksaimniecībā ir bijis saistīts ar straujām cenu izmaiņām, strauji kāpis ir arī lauksaimniecībā izmantojamo resursu cenas Latvijā, kā arī ES un pasaules mērogā. Augstās resursu cenas ir samazinājušas pieaugošo cenu pozitīvo efektu graudu un piena ražotāju saimnieciskajā darbībā, īpaši smagā situācijā nostādot gaļas lopkopības nozari.

Turklāt Zemkopības ministrs uzsvērs, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība pārtikas ķēdēs iesaistīto dalībnieku uzraudzībai un kontrolei. Tas nozīmē divējādu kontroli – valsts veiktu uzraudzību uzņēmumu koncentrācijas un apvienošanās procesā, lai izvairītos no negodīgas konkurences draudiem un cenu manipulācijām, kā arī stingrāku mazumtirdzniecības uzņēmumu uzraudzību. Latvijas nostāja ir , ka ES līmenī būtu jāsāk risināt jautājums par lielveikalu izdarīto spiedienu uz pārtikas ražotājiem, piemērojot diskriminējošus līgumu nosacījumus.

Tāpat arī M.Roze uzsvērs, ka jāizvērtē iespējas un jārod instrumenti, kas samazinātu ražotāju izmaksas un stiprinātu lauksaimniecības produkcijas ražotāju konkurētspēju. Tāpat piedāvājuma regulēšanai būtu jāpārskata tāda instrumenta kā eksporta nodokļa ieviešana, kas būtu piemērots, piemēram, graudu tirgus stabilizācijai laikā, kad dramatiski palielinās lopbarības cenas. Šobrīd šajā situācijā Latvija ir visneizdevīgākajā situācijā, jo, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, Latvijā ir viszemākais atbalsta līmenis lauksaimniecībā, kā rezultātā Latvijas lauksaimnieki vissāpīgāk izjūt lauksaimnieciskās ražošanas izejmateriālu cenu celšanās sekas.

Zemkopības ministrs aicinās Komisiju un Prezidentūru spert attiecīgus soļus, lai izstrādātu turpmāko neatliekamās rīcības plānu augsto pārtikas cenu stabilizācijai ES.

Lai pēc iespējas labāk nodrošinātu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi atsevišķu jaunas regulas priekšlikumu. Tajā paredzētas būtiskas izmaiņas augu aizsardzības līdzekļos un to izvērtēšanas un reģistrācijas kārtība Eiropā. Būtiskākais ir ES dalībvalstu iedalījums zonās, kurās tām būs jāatzīst citu valsts augu aizsardzības līdzekļu atļaujas. Regula paredz izveidot augu aizsardzības līdzekļu salīdzinošo novērtējumu un nosacījumus, kādā veidā izsniegs augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujas. 

Zemkopības ministrs, uzstājoties debatēs par jauno regulas projektu, norādīs, ka Latvija kopumā atbalsta Prezidentūras sagatavoto kompromisa priekšlikumu par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. M.Roze paudīs gandarījumu, par to, ka regulas projektā ir iekļauts nosacījums nepieciešamības gadījumā uz brīvprātības principiem par iespēju atzīt blakus zonā reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus, ja klimatiskie, lauksaimniecības apstākļi ir salīdzināmi. Tas nodrošinās Latvijas lauksaimniekiem ērtu pieeju augu aizsardzības līdzekļiem.

Noslēgumā M.Roze paudīs Latvijas nostāju par to, ka Latvijai trūkst augu aizsardzības līdzekļu lietošanai nelielās platībās audzētiem kultūraugiem augļkopībā un dārzkopībā. Zemkopības ministrs piebildīs, ka situācija jau šobrīd ir tāda, ka ES centrālās zonas dalībvalstu lauksaimniekiem ir pieejami vairāk augu aizsardzības līdzekļi nekā Ziemeļu zonas dalībvalstīs, tādēļ, lai Latvijā saražotā lauksaimniecības produkcija būtu konkurētspējīga tirgū un netiktu ievesti nereģistrēti augu aizsardzības līdzekļi uz citām.


Informāciju sagatavoja
Elīna Olante
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
pārvaldes vecākā referente
Tālrunis: 67878705
elina.olante@zm.gov.lv