Saturs atjaunots pirms ne vairāk kā 15 minūtēm
Šodien ir 2022. gada 29. janvāris 09:59:19
Makroekonomika » Nāvējošie vitamīni
Izvēlies kategoriju:
Rādīt informāciju: Ziņas Foto ziņas Preses relīzes Tirgus ziņas Intervijas
Nāvējošie vitamīni
Autors: Elita Veidemane, 21/12/2017 13:15


Nav priecīgākas ziņas par kārtējo uzbrēcienu, kas mudina uztaisīt platāku maciņa atvērumu. Vētrainiem aplausiem skanot, mēs pieņemam paziņojumu, ka no 2018. gada 1. janvāra Latvijā akcīzes nodokļa pieauguma dēļ palielināsies degvielas cenas.

Benzīna cena pieaugs par 4,8 centiem litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena – par 3,8 centiem litrā. Pieaugs akcīzes nodoklis, turklāt šim nodoklim tiks uzlikts vēl viens nodoklis – PVN 21% apmērā. Tas viss kopā veidos degvielas cenas paaugstinājumu. Nesaprotu, kāpēc neiet līdz galam un neuzlikt šim PVN vēl vienu PVN, kā mēdz teikt, divas cepures tomēr labāk nekā viena.

Degvielas tirgotāji pieļauj, ka degvielas patēriņš turpinās kristies, savukārt degvielas cenas pieaugums ietekmēs ne tikai privātos autobraucējus, bet arī transporta un citas nozares. Līdz ar to pieaugs cenas dažādiem produktiem un pakalpojumiem. Tik straujš degvielas cenas kāpums nav pieredzēts kopš krīzes beigšanās. Bet varbūt tā nemaz nav beigusies?

Krīze varbūt vietām ir beigusies, taču turpinās cinisms, ar kādu uz priekšu soļo mūsu nodokļu reformatori. Bet, protams, vispirms jāatceras, ka šā gada aprīlī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) brīdināja: nodokļu reformas ietvaros iespējams ne tikai akcīzes nodokļa kāpums cigaretēm, alkoholam un degvielai, bet arī citu nodokļu pieaugums. Taču - viņa piebilda - esot jāvērtē jebkura nodokļa kāpuma ietekme uz tautsaimniecības pieaugumu. Kur tad ir šis vērtējums?

Lai no viena trauka pārlietu otrā, bet summa nemainītos, nodokļu slogs jāpārnes no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem. Tā arī darām! Daži eiro klāt pie algas (arī ne visiem), toties dramatisks degvielas un līdz ar to visu pārējo cenu kāpums. Jums kļuva labāk? Nē, naudas tāpat nav. Tās ir vēl mazāk. Taču ministre pavasarī apgalvoja, ka «šā brīža piedāvājums ir sabalansēts un nodrošina pietiekami strauju ekonomikas izaugsmi». Nevar tikai saprast, ko tie cilvēki pa stūriem burkšķ... Degviela, redz, viņiem dārga! Ejiet kājām, sanāks lētāk! Jādomā vien par to, ka, kājām ejot, kāds bariņš nepaķer līdzi sūdu dakšas. Taču, pazīstot latvju skumjo bāreņu dabu, var apgalvot, ka nekādas jautrības ar mēslu šķūrēšanu pie Finanšu ministrijas nenotiks. Jo būs jātaupa degviela.

Lai vēl vairāk sakārtu uz ausīm šurp skrienošā Jaungada spožos makaronus, finanšu ministre novembra beigās jauno budžetu nodēvē par «vitamīniem tautsaimniecībai», jo «tas palīdzēs uzņēmējiem attīstīties». Un vispozitīvākā lieta esot tā, ka, pieņemot budžetu, gada beigās netiek mainīti nodokļi - līdz ar to «nosacījumi uzņēmējiem bija skaidri un tiem varēja sagatavoties». Protams, kāpēc gan nesagatavoties nodokļu reformai, kas kārtējo reizi aplaupa iedzīvotājus, starp kuriem, kā smejies, ir arī uzņēmēji? Tādi vitamīni, tupi un turies...

Taču ir divi pozitīvie momenti: finansējuma paaugstinājums aizsardzībai un demogrāfijai. Aizsardzībai sen jau bija solīts, taču ar to demogrāfiju - kā nu ir, tā ir... Vidējais bērnu skaits Latvijas ģimenēs ir 1,7 bērni, tomēr jābūt vismaz 2,2, lai iedzīvotāju skaits augtu. Kopš 1991. gada Latvijas iedzīvotāju skaits ir tikai krities, proti, kopš neatkarības atjaunošanas negatīvā bilance ir aptuveni 260 000 cilvēku. Ja pieskaitīsim tos, kuri aizbraukuši uz īrijām un vācijām, skaitlis būs lielāks par vairākiem simtiem tūkstošu. Sākotnējā periodā varējām vainot padomju okupācijas sekas, savukārt tagad vaina ir tikai un vienīgi daudzo valdību bezjēdzīgās «nodokļu reformās» un «nacionālajos plānos». Šokējošs ir skolēnu skaita kritums: 2000. gada 1. septembrī Latvijas skolās sāka mācīties 334 000 bērnu, savukārt 2015. gada 1. septembrī - vairs tikai 202 000 skolēnu. Starpība - nepiedzimušie un aizbraukušie. Cilvēku ataudzes nepietiekamība ir drauds valsts aizsardzībai. Valsts iztukšojas. Vienubrīd pietrūks cilvēku, kas to varētu aizsargāt. Fragmentāri pabalsti neko nemainīs šajā situācijā, un politiskā greizsirdība - ak, par demogrāfiju taču domā nacionāļi, nu tad lai domā! - to padarīs vēl dramatiskāku.

Savukārt vitaminizētais budžets un kārtējā nodokļu dižreforma plus ārprātīgais cenu kāpums, pateicoties nodokļiem, kas aplikti ar nodokļiem - tas viss tikai pamudinās no Latvijas aizbraukt vēl tūkstošus. Un tad vairs nebūs nedz to, kas sargā, nedz valsts, kuru sargāt. Nāvējošie vitamīni izrādīsies ļoti iedarbīgi.
KOMENTĀRI
Jūs varat pievienot savu komentāru ziņai, kas tiks nosūtīts portāla redaktoram. Ja tas saturēs aktuālu un redakcijai saistošu informāciju, ziņa tiks papildināta ar Jūsu iesūtīto komentāru un Jūs vai Jūsu norādītā persona tiksiet norādīti kā ziņas papildinājuma pirmavoti.


Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Vēlos saņemt citus jaunākos komentārus par šo rakstu, savā e-pastā!
Tava ziņa:
Uz augšu