Saturs atjaunots pirms ne vairāk kā 15 minūtēm
Šodien ir 2022. gada 29. janvāris 09:45:15
Makroekonomika » Budžeta nedēļa finiša taisnē
Izvēlies kategoriju:
Rādīt informāciju: Ziņas Foto ziņas Preses relīzes Tirgus ziņas Intervijas
Budžeta nedēļa finiša taisnē
Autors: Juris Paiders, 21/11/2017 10:20


Svētki ir nosvinēti. Ordeņi izdalīti. Tagad ir laiks pielikt punktu 2017. gada svarīgākajam politiskajam notikumam – valsts budžeta pieņemšanai 2018. gadam.

Nākamā gada budžets ir cieši saistīts ar visai nozīmīgiem pārkārtojumiem Latvijas izglītības, veselības aizsardzības, nodokļu sistēmas un daudzās citās jomās. Tāpēc 2018. gadam valsts budžeta projekts nav vienkāršs ikgadējs valsts budžets, ar kādiem Saeimā un valdībā tiek strādāts katru gadu.

Neatkarīgi no propagandas, ar kuru izplata stāstus par fantastiskajiem labumiem ikvienai ģimenei, pēc ar nākamā gada valsts budžetu saistīto nodokļu reformas likumu stāšanās spēkā Latvijai agri vai vēlu ir jāsāk radikāli pārkārtojumi.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir neapturama realitāte. Pat tad, ja izdotos nostabilizēt migrāciju un notiktu brīnums - migrācijas saldo sasniegtu nulles līmeni, iedzīvotāju skaits turpinās samazināties ar pieaugošu ātrumu, jo dzimstība ievērojami pārsniedz mirstību.

Tāpēc iedzīvotāju skaita samazināšanās ir realitāte, ar kuru nāksies sadzīvot nākamo desmitgadi. Ja iedzīvotāju masveida izbraukšana saglabāsies pašreizējā līmenī, tad ekonomiskās sekas jau tuvākajā triju četru gadu laikā smagi un nepatīkami izjutīs visi tie, kas paliks Latvijā un neaizbrauks.

Migrācijas ekonomiskās sekas, kas izpaudīsies kā darbspējīgo skaita samazināšanās, vienlaikus sakritīs ar citu neapturamu procesu. Latvija vairāk nav jaunā ES dalībvalsts, un tāpēc sagaidāms, ka ES finanšu palīdzības plūsma uz Latviju kļūs mazāka nekā tā, kura mums bija pieejama līdz šim. ES plūsmas samazinājuma mērogi nav vēl ieskicēti, bet, Lielbritānijai aizejot no ES, ir jārēķinās ar ļoti ievērojamu ES fondu apsīkumu.

Tā kā ES fondi veido nozīmīgu daļu no kopējiem izdevumiem un ir svarīgs IKP ģenerators, tad Latvija jau visai laikus būtu jāsagatavo gaidāmajām pārmaiņām.

Nodokļu reforma ir viens no šādiem sagatavošanas posmiem. Tāpēc taisnība ir tiem, kas prognozē nodokļu reformas negatīvās blaknes tuvākajā perspektīvā, bet šīs reformas arhitekti cer, ka attiecīgās pārmaiņas stabilizēs situāciju vidējā perspektīvā. Par to gan ir lielas šaubas. Jo ir bažas, ka pašreizējā nodokļu reforma nav pareizās zāles pret tām problēmām, kas Latvijā atsegsies nākamo trīs vai četru gadu laikā.

Tomēr, neatceļot šīs šaubas, esošais valsts budžeta likumu projekta kopums ir labākais, uz ko ir spējīga valdošā koalīcija. Pie citas vēlēšanu sistēmas un ar atšķirīgu uzvarētāju atlases formu varbūt izdotos iegūt kvalitatīvi labāku deputātu sastāvu. Tad varbūt būtu cerības izveidot no pašreizējās prakses atšķirīgu ekonomisko reformu modeli, bet tie ir nerealizējami sapņi. 2018. gada valsts budžeta likumprojekti ir radīti esošajos apstākļos un atbilst pašreizējo politisko līderu kvalitātei.

Pat vairāk. 2017. gads bija laiks, kad jau bija vērojama (patiesi demokrātiskas valsts standartiem vēl pārāk sekla, bet Latvijas apstākļos neredzēti plaša) produktīva viedokļu apmaiņa un pat interešu saskaņošana par gaidāmajām pārmaiņām.

Ja salīdzina nākamā gada valsts budžeta un tā pavadošo dokumentu veidošanu ar citiem gadiem, tad 2018. gada budžets ir dokuments, kurā patiešām ir ņemtas vērā dažādu sociālo un interešu grupu iebildes, bet lielākās stulbības ir novērstas vai minimizētas. Protams, tie, kas vēlējās reformu vektoru apturēt pilnībā, neko nepanāca. Savukārt tie, kas cīnījās, lai reformu vektoru padarītu racionālāku un publikai pieņemamāku, noteiktus rezultātus sasniedza. Liels solis saprāta virzienā bija vismaz ārēja un formāla atteikšanās no deputātu kvotām, veidojot nākamā gada budžetu. Pērn dažu koalīcijas deputātu uzspiestās kaprīzes bija tik izšķērdīgas, seklas un neloģiskas, ka atteikšanās no šādas prakses, tērējot nodokļu maksātāju naudu, var tikai uzlabot Saeimas vairākuma reputāciju.

Tāpēc pašreizējos apstākļos nav principiālu argumentu, lai nepieņemtu 2018. gada valsts budžetu. Īpaši tāpēc, ka pretēja alternatīva - 2018. gada valsts budžeta noraidīšana - nedod nekādas garantijas, ka ar šādu balsojumu var uzlabot nākamā dokumenta kvalitāti.

Tieši pretēji. Politiskās jukas, kas izveidotos nākamā gada valsts budžeta nepieņemšanas gadījumā, radītu draudus, ka politiskajā haosā aizsāktās reformas varētu tikt nopietni revidētas (bez garantijas par uzlabojumiem, bet tieši pretēji) un nākamais budžeta projekts iegūtu krietni lielākus populisma vaibstus, jo, to veidojot, būtu jāizdabā vairāku atslēgas deputātu individuālajām vēlmēm.
KOMENTĀRI
Jūs varat pievienot savu komentāru ziņai, kas tiks nosūtīts portāla redaktoram. Ja tas saturēs aktuālu un redakcijai saistošu informāciju, ziņa tiks papildināta ar Jūsu iesūtīto komentāru un Jūs vai Jūsu norādītā persona tiksiet norādīti kā ziņas papildinājuma pirmavoti.


Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Vēlos saņemt citus jaunākos komentārus par šo rakstu, savā e-pastā!
Tava ziņa:
Uz augšu