Kā liecina laikraksta “Latvijas Avīze” aprēķini, trešdaļu no sviesta paciņas cenas paņem tirgotāji. Tirgotāji atzīst, ka precīzu cenu veidošanās sistēmu līdz produkta nonākšanai veikalos varot izskaidrot ražotāji, jo produkti veikalu tīkliem tiekot piedāvāti jau par konkrētām preču iepirkumu cenām, tās detalizēti nešifrējot. Tiek uzsvērts, ka cena veikalu plauktos sviestam veidojas, ražotāja noteiktajai preces iepirkuma cenai pievienojot uzcenojumu un PVN.

Sviestu ražojošie uzņēmumi gan ir izvairīgi un nevēlas komentēt jebkāda produkta, tajā skaitā sviesta, veidošanās cenu, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Sviesta cenu ietekmējot arī saldā krējuma cenas kāpums. Vienlaikus lielveikali norāda, ka cenšas, lai cenu izmaiņas pircējus ietekmētu iespējami maz, un akcijās iedzīvotāji varētu nopirkt produktus ar labām atlaidēm.

Laikraksts uzsver, ka aizvien ir spēkā un tiek pildīti noslēgtie līgumi par sviesta piegādi par zemām cenām ar valsts un pašvaldību iestādēm. Patlaban piena iepirkuma vidējā cena ir 32 centi, pirms krīzes tā bijusi 36 centi, tātad sviesta cena vēl varētu kāpt.

Kā liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) aplēses, periodā no 2016.gada līdz 2017. gada sākumam sviesta cena bija pieaugusi par 8%.

Vidējā cena sviestam (82%) 2016. gada martā bija 7,90 eiro kilogramā, cena 2017. gada martā – 8,55 eiro kilogramā, savukārt maijā vidēja cena sviestam nedaudz saruka līdz 8,35 eiro par kilogramu.

Šobrīd sviesta cena ir 13,10 eiro kilogramā. Kāpums ir 53% procenti vai vidēji viens eiro par paciņu sviesta.

Kā skaidro LTA, sviesta cenu kāpumu noteica vairāki faktori kā rezultātā biržā pagājušā gada otrajā pusgadā sviesta cena pieauga līdz 3 – 4,5 tūkstošiem eiro par tonnu, bet 2017. gada pirmajā pusgadā palielinājās līdz 6,3 tūkstošiem eiro par tonnu.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs prognozē, ka cenas stabilizēsies līdz gada beigām 9.5 – 10 eiro par kilogramu robežās.