Tweet

Šī gada oktobrī preču eksports salīdzinājumā ar pērno oktobri samazinājās par 2.7%. Tas ir līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī (-2.4%) un gadā kopumā (-2.8%). Arī provizoriski vērtējot vietējo ražojumu pārdošanas un re-eksporta izmaiņas, oktobris izskatās līdzīgs kopējam rezultātam — reeksports ir samazinājies par apmēram desmitdaļu, bet Latvijā saražoto preču eksports audzis par 1-2%. Jau pieejamie dati par IKP, tātad par pievienotās vērtības izmaiņām rāda, ka eksporta sniegtie ienākumi Latvijas iedzīvotājiem šogad varētu būt pieauguši nedaudz straujāk, apmēram par 3%. Starpību rada straujāks pakalpojumu eksporta kāpums, kā arī sarūkoša importa izmaksu daļa preču ražošanā.

Oktobrī vislielākā ietekme uz preču eksporta izmaiņām gada griezumā bija rapsim, kura nozīme rudens mēnešos var būt patiešām liela. Pērn oktobrī eksports kategorijā, ko veido galvenokārt šis produkts, bija gandrīz 50 miljoni eiro, šogad vien 11.9 miljoni. Te acīmredzama loma ir nejaušībām un sakritībām. Eksportēto graudaugu kultūru vērtība šajā oktobrī bija ļoti iespaidīga, 89.6 miljoni eiro jeb par 31.5 miljoniem lielāka nekā pērn. Līdz ar to labības eksports plašākā nozīmē oktobrī nav daudz mainījies, acīmredzot pārstrādes un transportēšanas jaudas šī gada oktobrī bija vairāk noslogotas ar vienu kultūru, pērn — ar citu. Vēl eksportu oktobrī diezgan nozīmīgi samazināja koksne un degviela, katra kategorija apmēram par 17 miljoniem eiro. Pārējo ietekme šoreiz bija krietni mazāka.

Šī gada pirmajos 10 mēnešos kopumā preču eksports samazinājies par 143.2 miljoniem eiro. Par laimi, tikai viena pati reeksporta dominēta kategorija — minerālprodukti, ir sarukusi vairāk jeb par 184.6 miljoniem. Cits reeksporta “čempions” — elektrotehnika un elektronika ir radījusi kritumu par 137.0 miljoniem, vietējas izcelsmes produktiem šajā kategorijā vienlaikus strauji augot.

Eksports ir ekonomikas ilgtspējīgās izaugsmes galvenais dzinējs, tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kas tajā patiesībā notiek, lai saprastu procesu kopumā. Tuvojoties gadu mijai, Latvijas iedzīvotāju sajūtas par tautsaimniecībā notiekošo mēdz aptumšot valsts budžeta pieņemšanas process jeb dažādu apokaliptisku scenāriju sacensība spējā radīt lielāku līdzjūtību pret to autoru vēlmēm un vajadzībām. Šoreiz šis process ir izvērties īpaši dramatisks, turklāt sakrītot ar, cerams, beigām apmēram trīs gadu periodam, kurā tautas garīgo enerģiju jau ir krietni iztērējusi cīņa ar saimnieciskajiem pretvējiem.

Ir periodi, kad makroekonomiskie skaitļi rāda maldīgi pozitīvu ainu, Latvijā šāds periods bija laiks pirms apmēram 10 gadiem, pēc pievienošanās Eiropas Savienībai. Ir periodi, kad makro skaitļi rada drīzāk pārāk negatīvu ainu. Ja vien globālo notikumu gaita 2017.gadā neturēs Latvijas ekonomiku zem tās potenciālā pieauguma tempa jau ceturto gadu pēc kārtas, tad šobrīd esam tieši šāda perioda pašā noslēgumā. 2014-2015.gads bija laiks, kad bija jāpielāgojas krīzei vienā no lielajiem eksporta tirgiem, 2016.gadā turpinājās šo notikumu ietekme, to papildinot kritumam investīcijās, ko gluži nevajadzīgi radīja Briselē un Rīgā pieņemti vai drīzāk nepieņemti lēmumi par ES fondiem. To apsīkums šogad ir izaugsmi samazinājis par 1.5-2 procentpunktiem.

Pat tad, ja ES fondu plūsma vienkārši stabilizēsies zemā līmenī, IKP pieaugums nākamgad būs ap 3%. Taču, ja investīcijas augs un izskatās, ka tas ir faktiski neizbēgami, tad pieauguma temps var būt vēl straujāks. Tāpēc prognoze par 3.5% pieaugumu nebūt nav izcili optimistiska, ja vien optimisms nav pieņēmums, ka notikumi pasaulē beidzot būs mūsu ekonomikai labvēlīgi vai vismaz neitrāli.