Straujuma skaidroja, ka ZZS atnākusi ar budžeta projektu, kas paredzējis ļoti iespaidīgus piešķīrumus viņu vadītājām pašvaldībām, citas pašvaldības savukārt ignorējot. Kad pārējām koalīcijas partijām radušās iebildes, kompromiss rasts, palielinot kopējo piešķīrumu summu un līdzekļus piešķirot plašākam pašvaldību lokam.

“Protams, pašvaldībām vajadzību ir daudz un vairums no “kvotu” priekšlikumiem bija jēdzīgi, taču turpmāk “Vienotība” uz šādiem kompromisiem vairs neizies,” solīja Straujuma, norādot, ka 20 miljoni eiro ir pārāk liela summa, kuru sadalīt šādā veidā.

Ekspremjere gan piekrita, ka deputātiem ir tiesības līdzdarboties valsts budžeta veidošanā, vienlaikus 20 miljoni deputātu kvotās tika tērēti dažādiem nolūkiem, kas ir ārpus tās sistēmas un kritērijiem, kā izvērtē līdzekļu sadalījumu valsts budžetā.

Tā vietā Straujuma ieteica atjaunot valsts investīciju programmu pašvaldībām, caur kuru līdzekļus pašvaldībām dalītu pēc skaidrākiem kritērijiem.

Jau vēstīts, ka deputātu kvotām šogad atvēlēti 20 miljoni. Saeima caur tām atbalstījusi priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu baznīcām, veselības nozarei, kultūrai un citiem projektiem.

Jau 2015.gada decembrī biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna”” vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt tā dēvēto deputātu kvotu tiesiskumu.