Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs uzsver: kopš 2009. gada slimnīcas, īpaši Latvijas reģionos, strādā krīzes režīmā - pacientiem jāgaida nepieņemami garās rindās, bet ārpus Rīgas medicīnas pakalpojumu nodrošināšanai katastrofāli trūkst ārstu un medicīnas māsu. «Ir pēdējais laiks rīkoties, lai atrisinātu problēmas veselības aprūpes pieejamībā,» saka J. Kalējs, «nozare liek lielas cerības uz jauno veselības ministri, un medicīnas iestādes sagaida, ka Andas Čakšas vadībā ministrija fokusēsies uz slimnīcu stiprināšanu, risinot samilzušās problēmas nozarē, it īpaši ārstniecības personu piesaisti reģionos, nevis ieviešot arvien jaunas reformas, kas arvien apgrūtina kvalitatīvu medicīnas pakalpojumu sniegšanu.»

Slimnīcu biedrība uzskata, ka medicīnas pakalpojumu minimumam ir jāatrodas tuvu pacienta dzīvesvietai un visiem cilvēkiem jābūt vienlīdzīgām iespējām tos saņemt pietiekamā apjomā. «Šajā gadā pieņemtie lēmumi par finansējuma samazināšanu medicīnas pakalpojumu sniegšanai reģionos ir vēl vairāk pasliktinājuši veselības pakalpojumu pieejamību, veidojot vēl garākas rindas, lai gan virknē valstiski svarīgu dokumentu veselība izvirzīta kā prioritāte. Politiskajām iniciatīvām jābūt slimnīcu un ambulatoro pakalpojumu pieejamības veicinošām,» uzskata arī Slimnīcu biedrības vadītāja vietniece Egija Širova. Jau tuvākajā laikā biedrība plānojusi tikties ar ministri, lai kopīgi meklētu konstruktīvu pieeju samilzušo jautājumu risināšanai, un cer, ka A. Čakša būs ieinteresēta dialogam ar veselības nozari. Par veselības ministres štata padomnieci iecelta ar slimnīcu darbību cieši saistītā Alīda Vāne, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle, bijusī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas un bijusī Aizkraukles slimnīcas vadītāja. Viņas pēdējā darba vieta - Bērnu slimnīcas Gaiļezera novietnes administratīvā vadītāja. A. Vāne pagaidām ir vienīgā zināmā ministres štata padomniece.

Vairākas slimnīcas gada sākumā atteicās parakstīt līgumus ar Nacionālo Veselības dienestu (NVD) par stacionāro un ambulatoro veselības pakalpojumu sniegšanu, jo piedāvātais finansējums bija mazāks nekā 2015. gadā, kas nozīmētu vēl garākas rindas uz pakalpojumiem tieši reģionos. Lielajām universitātes klīniskajām slimnīcām ar bijušā veselības ministra lēmumu tika novirzīti papildu līdzekļi, lai mazinātu rindas uz izmeklējumiem. Pēc saspringtām sarunām NVD Veselības ministrija atrada par iespējamu reģionu slimnīcām piešķirt vēl papildus 400 000 eiro. Līdz aprīļa beigām jau visas 40 slimnīcas bija noslēgušas līgumu par ambulatoro un stacionāro pakalpojumu sniegšanu. Kopumā valsts apmaksātu ambulatoro un stacionāro pakalpojumu sniegšanai šogad novirzīti vairāk nekā 509 miljoni eiro, kas ir par 1,6 miljoniem vairāk nekā pērn.