Tiek norādīts, ka grandiozākais bija pirmais pārtikas embargo "vilnis", kad tikko tika uzliktas sankcijas pret Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī ASV, Norvēģiju, Austrāliju un Kanādu. Kā norādīts ziņojumā, 2013. gada imports Krievijā būtiski samazinājās un netika piegādātas preces 9,1 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Savukārt 2015. gadā sankcijas tik paplašinātas un importa aizliegums noteikts arī Islandei, Albānijai, Melnkalnei un Lihtenšteinai. Kā liecina analītiķu aplēses, embargo paplašināšana ietekmēja produktu summu 241 miljonu dolāru apmērā.

Savukārt kopumā pretsankcijas Krievijai izmaksājušas aptuveni 9,3 miljardus ASV dolāru. Ziņojums neietver Turciju un Ukrainu, kurām arī noteikts pārtikas produktu importa aizliegums.

Nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka pārtikas embargo, visticamāk, tiks atcelts tuvākajā nākotnē.

Kā zināms, atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.