Tweet

Vakar, 23.aprīlī, Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatleres kundze piedalījās svinīgajā vainaga nolikšanas ceremonijā Ārlingtonas memoriālā pie Nezināmā kareivja kapa. Pēc tam Valsts prezidents kopā ar Daugavas Vanagu pārstāvi Daumantu Viku apmeklēja Ārlingtonas memoriālā apglabātā latviešu izcelsmes kareivja atdusas vietu. Pavisam Ārlingtonas memoriālā apglabāti 8 latviešu izcelsmes kareivji, kuri ASV armijas sastāvā krituši dažādu karu laikā.

Pēc tam Valsts prezidents nolika ziedus pie pieminekļa Komunistiskā režīma upuriem.

Pēc svinīgajām ceremonijām Valsts prezidents teica uzrunu The Heritage Foundation par Latvijas ieguldījumu transatlantiskajā dialogā un sadarbībā. Savā uzrunā Valsts prezidents pateicās The Heritage Foundation biedriem par ieguldījumu gan bezvīzu programmas ieviešanā, gan abu valstu divpusējo attiecību stiprināšanā kopumā. Tāpat Valsts prezidents pateicās par ASV sniegto atbalstu gan neatzīstot Padomju okupāciju, gan arī atjaunojot Latvijas neatkarību.

Runājot par galvenajiem NATO uzdevumiem pēc Bukarestes samita, Valsts prezidents uzsvēra, ka NATO ir jāturpina gan strādāt pie tās militāro spēju paaugstināšanas, gan jāturpina atbalstīt tās valstis, kas redz sevi Ziemeļatlantijas aliansē, un, ka nepieciešams turpināt NATO operācijas Afganistānā sasaisti ar civilo palīdzību šai valstij. „Šie ir nekavējoties veicamie NATO uzdevumi, ja Alianse vēlas saglabāt nozīmi arī šajā gadsimtā. Tai pat laikā mums ir jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem. Viens no tādiem izaicinājumiem ir energoapgādes drošība”, teica Valsts prezidents.

Pēc tam Valsts prezidents tikās ar ASV senatoru Ričardu Lugaru (Richard Lugar), ar kuru apsprieda bezvīzu režīma ieviešanas gaitu un turpmākos soļus likumdošanas jomā. Tāpat sarunas gaitā apspriesti NATO samita Bukarestē rezultāti gan paplašināšanās jautājumā, gan attiecībā uz turpmākajām operācijām Afganistānā.

Sarunas gaitā Valsts prezidents apliecināja Latvijas gatavību sniegt nepieciešamo palīdzību Ukrainas un Gruzijas ceļā uz NATO, īpaši atzīmējot gatavību palīdzēt Gruzijai demokrātiska vēlēšanu procesa nodrošināšanā. Tāpat Valsts prezidents atgādināja, ka bezvīzu režīma ieviešana starp Latviju un ASV būtu nozīmīgs abu valstu labo attiecību apliecinājums.

Pēcpusdienā Valsts prezidents tikās ar Kongresa sadarbības grupu ar Eiropas Savienību, ar kuras pārstāvjiem pārrunāja gan bezvīzu režīma ieviešanas gaitu, gan iespējamo abu valstu divpusējo attiecību pilnveidošanu ekonomikas un izglītības jautājumos.

Vakarā Valsts prezidents piedalījās Latvijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā.