Tweet

Baltijas valstu biroju darbinieku vidū lielākie kafijas cienītāji ir lietuvieši, latviešiem salīdzinoši svarīgāks ir labs apgaismojums darba vietā, savukārt igauņiem – lielisks skats pa biroja logu.

Šādi dati iegūti, veicot biroju darbinieku aptauju par viņiem svarīgajām lietām darba vietā, ko organizēja informācijas tehnoloģiju ražotājs „Hewlett-Packard” sadarbībā ar interneta personāla atlases uzņēmumu „CV-Online Latvia”.

Kā liecina aptaujas dati, visu triju Baltijas valstu biroju darbiniekiem, lai darbs ritētu sekmīgāk, viena no svarīgākajām lietām ir ērts un mājīgs biroja iekārtojums. Ērts darba galds un krēsls darba produktivitātei ir svarīgs 80,4% Latvijas, 73% Lietuvas un 69% Igaunijas biroju darbinieku. Labs apgaismojums ir svarīgs 69,4% Latvijas, 67% Igaunijas un 62% Lietuvas biroju darbinieku.
 
Analizējot aptaujas datus, izrādās, ka latviešiem vairāk nekā kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā ir svarīga jaudīga biroja tehnika – to kā nozīmīgu faktoru labām darba spējām norādījuši 89,6% Latvijas biroju darbinieku. Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji ir attiecīgi 83% un 80%. 
Kā jau norādīts, rīta kafijas pauze kā darba spējas veicinošs faktors vispopulārākais ir Lietuvā – 36% šīs valsts biroju darbinieku to norādījuši kā „ļoti svarīgu”, Latvijā rīta kafijas pauze svarīga ir 27,2% biroju darbinieku, bet Igaunijā – 34%.

Jauks skats pa biroja logu svarīgāks šķiet igauņiem – to kā darba spēja veicinošu faktoru norādījuši 34% aptaujāto. Latvijā šāds faktors svarīgs tikai 18,6%, bet Lietuvā – 29% biroju darbinieku.

Interesanti, ka visu triju Baltijas valstu darbinieki lielākoties norādījuši, ka darba efektivitātes paaugstināšanu viņuprāt maz ietekmē vai vispār neietekmē kāda dzēriena baudīšana pēc darba ar kolēģiem vai veikalu atrašanās biroja tuvumā, kas savukārt ir svarīgs moments motivācijas celšanai biroja darbiniekiem Austrijā.  

Savukārt, lai noskaidrotu atvaļinājuma nozīmi ikviena biroja darbinieka dzīvē, aptaujas dalībnieki Baltijas valstīs tika lūgti sniegt savu vērtējuma par vairākiem apgalvojumiem.
Tā, piemēram, apgalvojumam „Atvaļinājums ļauj palūkoties uz darbu no malas un izvērtēt to stratēģiski” pilnībā piekrituši 31,4% Latvijas biroju darbinieku, daļēji šim apgalvojumam piekrīt 49,9%, bet pilnībā nepiekrīt – 9,4%. Lietuvā šim apgalvojumam pilnībā piekrituši 32% respondentu, 39% tam piekrīt daļēji, bet pilnībā noraidījuši – tikai 15%. Savukārt Igaunijā apgalvojumam pilnībā piekrīt vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto un tikai 2% sacījuši, ka šim apgalvojumam nepiekrīt.

Novērtējot apgalvojumu „Atvaļinājums ļauj atslēgties un atgriezties darbā ar „svaigu galvu””, tam piekrituši 73,4% latviešu un 72% lietuvieši, bet gandrīz uz pusi mazāk igauņu – 42%.