Jaunākais SEB Mājokļu cenu indikators rāda, ka nekustamā īpašuma cenu kritumu vairs sagaida tikai piektā daļa iedzīvotāju, savukārt aptuveni 27% respondentu domā, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā šobrīd.

Trešdaļa iedzīvotāju pauž uzskatu, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī. Gandrīz nemainīgs saglabājies arī to respondentu skaits, kuri atturas prognozēt mājokļu cenu dinamiku.

SEB Mājokļu cenu indikators jau trešo mēnesi pēc kārtas saglabā pozitīvu vērtību, uzrādot nekustamā īpašuma cenu kāpumu prognozētāju pārsvaru pār cenu kritumu sagaidītājiem. Mēneša laikā SEB Mājokļu cenu indikators palielinājies par 1.4 procentpunktiem līdz 6.4 jūnijā. Gada laikā SEB Mājokļu cenu indikators pieaudzis par 58.3 procentpunktiem.

Pēdējo mēnešu laikā iezīmējas tendence, ka rīdzinieki kļūst pozitīvāk noskaņoti attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu nekā iedzīvotāji reģionos. Galvaspilsētā mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits pieaudzis no 31% līdz 37%, uzrādot pozitīvu noskaņojumu. Rīgā jau ceturto mēnesi cenu kāpumu prognozētāju skaits ir lielāks par cenu kritumu prognozētāju skaitu.

Respondentu skaits, kas prognozē nemainīgu nekustamā īpašuma cenu līmeni pēc gada, Rīgā mēneša laikā samazinājies no 35% līdz 31%, savukārt cenu kritumu prognozētāju skaits sarucis līdz 15% (iepriekšējā mēnesī – 21%).

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: „Rīgā ekonomiskā lejupslīde tomēr izpaudusies mazāk nekā reģionos, ko apliecina gan darba samaksas krituma apmēri (reģionos tie bijuši lielāki – vidējā bruto samaksa 2009. gada pēdējā ceturksnī reģionos bija par 19 - 20% mazāka nekā gadu iepriekš pretstatā 10% vidējam algu kritumam Rīgā), gan arī bezdarba pieauguma temps (2008. gada septembra - 2010. gada marta periodā Rīgā reģistrētais bezdarbs pieaudzis par 10 procentpunktiem, savukārt reģionos par 14 - 16 procentpunktiem).”