Pirmo reizi kopš 2009. gada maija, kad tika uzsākta šāda veida Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma datu apkopošana, SEB Mājokļu cenu indikators ir uzrādījis pozitīvu vērtību, t.i., nekustamā īpašuma cenu kāpumu prognozētāju skaits pārsniedz to iedzīvotāju skaitu, kas prognozē mājokļa cenu kritumu.

Vēl martā indikatora vērtība bija mīnus 8.2, savukārt aprīļa indikatora vērtība ir 1.5. Indikators tiek aprēķināts kā starpība starp cenu kāpumu un cenu kritumu prognozētājiem.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: „Līdzīgi kā citi noskaņojuma indeksi, arī SEB Mājokļu cenu indikators apstiprina iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās tendenci, rādot, ka iedzīvotāju vērtējums attiecībā uz situācijas attīstību nākotnē ir kļuvis pozitīvāks un nākotne vairs netiek zīmēta tikai drūmās krāsās. Neskatoties uz Latvijas ekonomikas lejupslīdes turpināšanos un iedzīvotāju dzīves līmeņa kritumu, iedzīvotāji apzinās, ka lejupslīde ekonomikā neturpināsies mūžīgi, tādēļ uzlabojas skatījums arī attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu dinamiku nākotnē. Viens no faktoriem, kas neapzināti uzlabo iedzīvotāju vispārējo noskaņojumu, ir pavasara iestāšanās, īpaši pēc šī gada sniegotās ziemas.”

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu patlaban prognozē 24% iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī – 20%). Salīdzinājumam 2009. gada vasarā tikai 5% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka mājokļu cenas gada laikā varētu palielināties. Nekustamā īpašuma cenu kritumu prognozētāju skaits sarucis līdz 22% no kopējā respondentu skaita (2009. gada maijā tas sasniedza pat 62%).

Skaitliski un procentuāli vislielākā iedzīvotāju grupa joprojām ir tā, kas uzskata, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī. Joprojām salīdzinoši daudz ir tādu respondentu, kuri atturas prognozēt mājokļu cenu dinamiku. Šomēnes 19% aptaujāto iedzīvotāju nespēja vai arī nevēlējās atbildēt uz aptaujas jautājumu.

„Mēneša laikā skatījums attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu izmaiņām kļuvis pozitīvāks visās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupās, bet visstraujāk tas pieaudzis vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem. Cenu kāpumu prognozētāju skaits sasniedz ceturto daļu respondentu visās vecuma grupās, izņemot 18-24 gadus veco iedzīvotāju vidū, kur cenu kāpumu sagaida vien 19% aptaujāto. Joprojām šīs vecuma grupas cilvēkiem ir vislielākā neticība nekustamā īpašuma cenu kāpumam, jo cenu kritumu prognozē 25% gados jaunu cilvēku. Tas varētu būt saistīts ar salīdzinoši augsto bezdarbu jaunatnes vidū - pēc šī rādītāja Latvija ieņem stabili pirmo vietu Eiropas Savienībā, kas nenoliedzami ietekmē arī noskaņojumu. Salīdzinoši daudz pozitīvāk šobrīd noskaņoti ir pensionāri, ko varētu skaidrot ar valsts ieturēto pensiju daļas atdošanu pensionāriem, tādējādi pensionāru ienākumi šogad ir palielinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,” norāda E. Rudzītis.