Sertificēts maksātnespējas administrators, administratoru asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds atzīst, ka pastāv trīs galvenie iemesli, kāpēc Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem šobrīd visbiežāk rodas problēmas ar maksātspēju. Tie ir nepietiekams darbs ar debitoriem un sadarbības partneriem, VID un banku sektora birokrātija

Nepietiekami rūpīgs darbs ar debitoriem un iespējamajiem debitoriem (potenciālajiem sadarbības partneriem).

Uzņēmēji iegulda nepietiekami daudz laika un līdzekļu, lai uzraudzītu debitoriem izrakstīto rēķinu apmaksu. “Nav jābaidās būt prasīgiem un pieprasīt, lai debitori savlaicīgi norēķinās. Kavēti rēķini rada problēmas Jūsu vadītajam uzņēmumam, tai skaitā, problēmas ar maksātspēju. Tāpēc viens no uzņēmumu bankrotu iemesliem ir naudas plūsmas problēmas un nespēja norēķināties ar saviem kreditoriem,” uzskata M. Sprūds un uzsver, ka daudz rūpīgāk jāizvērtē arī nākamie sadarbības partneri. “Esošo vai bijušo sadarbības partneru atsauksmes, kā arī publiski pieejamā informācija (galvenokārt finansu dati) par uzņēmumu, ir galvenais, kas ļauj pārliecināties, vai uzņēmumam drīkst, piemēram, izsniegt preces bez priekšapmaksas,” M. Sprūds.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nespēja operatīvi un kvalitatīvi sadarboties ar uzņēmējiem. Birokrātija, ilgs lēmumu pieņemšanas process un, galvenais, nesavlaicīga norēķināšanās ar uzņēmējiem, atmaksājot tiem pārmaksātos nodokļus.

Šī problēma var izraisīt pat uzņēmumu bankrotus, kas nākotnē radīs “caurumus” arī valsts budžetā.

“Piemēram, ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, tad VID tā bankas kontiem mēdz uzlikt INKASO, parasti pat neiedziļinoties konkrētā uzņēmuma situācijā. Tas nozīmē, ka visa nauda, kas tajā brīdī ienāk uzņēmuma norēķinu kontā, automātiski tiek novirzīta nodokļu iekasēšanai un uzņēmuma finansu darbība šajā laikā faktiski tiek apturēta. Rezultātā uzņēmējam daudz izdevīgāk ir reģistrēt citu uzņēmumu un turpināt darbību jau zem cita nosaukuma. Īpaši šobrīd, kad jaunus SIA Latvijā iespējams “cept kā pīrāgus” par 1 LVL,” uzskata M. Sprūds.

Situācijas risinājums varētu būt VID darbības filozofijas maiņa ne tikai uz papīra, bet arī reālajā dzīvē. “Šobrīd uzņēmējiem ir radies priekšstats, ka daudzas VID amatpersonas cenšas būtiskus, uzņēmumam labvēlīgus lēmumus nepieņemt, jo nodokļu apmaksas termiņu pagarināšana no vadības puses var tikt tulkota kā pārlieka labvēlība pret konkrēto uzņēmumu, kas ir pretēja valsts interesēm. Tas, ka nodokļu apmaksas termiņa pagarināšana nereti ir vienīgā iespēja glābt uzņēmumu, bieži vien nav arguments,” atzīst M. Sprūds.

Banku sektors pēdējo gadu laikā kļuvis nevis par atbalstu uzņēmējiem, bet gan galvas sāpēm. Ir saprotams, ka kopš ekonomiskās lejupslīdes sākuma bankas ir kļuvušas īpaši piesardzīgas, taču šīs piesardzības rezultāts ir izteikti lēna reakcija no banku ierēdņu puses. Uzņēmēji novērojuši, ka visas bankām raksturīgās problēmas visizteiktākās ir tieši tām, kuru īpašnieki ir zviedri.

“Šobrīd bankas jebkādus lēmumus pieņem tik lēni, ka savlaicīga lēmumu pieņemšana ir izņēmums, nevis likumsakarība,’” atzīst M. Sprūds.

Īpaši neapmierināti uzņēmēji esot ar banku restrukturizācijas nodaļu darbu. Kolīdz tām jāsāk meklēt parādu nomaksas risinājumi, tā banku pārstāvju darbība kļūst lēna un inerta. Uzņēmēji, kuri vēlas rīkoties godprātīgi, tiek ievilkti tik lielā birokrātijas virpulī, ka viņu stāsti par savu pieredzi sadarbībā ar banku nebūt nemudina citus rīkoties godprātīgi. 

M.Sprūds atzīst - viņš kā maksātnespējas procesu administrators un uzņēmēju interešu pārstāvis, ir piedalījies desmitiem maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos. Viņš uzsver, ka reti kurā no šiem procesiem nepastāvēja kāds no iepriekš minētajiem iemesliem, kas izraisīja tādas uzņēmumu problēmas ar maksātspēju, kuras nebija iespējams atrisināt.