Pēdējā pusgada laikā ir turpinājusies pasaules ekonomikas atjaunošanās. Arī Baltijas valstis ar dažādām un mainīgām sekmēm turpina cīņu ar krīzi. Šogad izaugsme tiek sagaidīta Igaunijā un Lietuvā, savukārt Latvijas ekonomikā, lai arī uz gada beigām būs vērojamas arvien vairāk pozitīvas attīstības tendences, par gadu kopumā ir sagaidāms kritums. Pie šādiem secinājumiem nonāca SEB grupas ekonomikas analītiķi, gatavojot jaunāko Eastern European Outlook apskatu.

Pasaules ekonomika

Ķīnas valdība uzsākusi straujās izaugsmes līdzsvarošanas pasākumus, savukārt patēriņš ASV joprojām ir vājš. Rietumeiropas 2009. gada pēdējā ceturkšņa IKP rādītāji ir bijuši visai nepārliecinoši. Tāpat daudzas Eiropas Savienības valstis saskaras ar akūtu nepieciešamību veikt skarbus fiskālās konsolidācijas pasākumus. Šie pasākumi ierobežo izaugsmes atjaunošanos tuvākā termiņā, tomēr ir nepieciešami, lai nodrošinātu noturīgu attīstību ilgtermiņā.

Baltijas ekonomika

Pēdējā pusgada laikā procesi Baltijas ekonomikā ir bijuši pozitīvāki, kas ļāvis uzlabot turpmākās prognozes. Ekonomikas atjaunošanās Baltijā būs eksporta virzīta. Visās trīs valstīs saglabāsies augsts bezdarba līmenis un patēriņš būs visai kusls. Lietuvā un Latvijā fiskālās konsolidācijas pasākumi būs vissmagākie. Paveikto strukturālo reformu efektivitāte un precizitāte būs galvenais priekšnosacījums turpmākās izaugsmes tempam un noturībai. SEB grupas analītiķi uzskata, ka Baltijas valstu valūtu kursu režīmi tiks saglabāti.

Latvijas ekonomika turpina uzrādīt pozitīvas tendences, tomēr arī šogad lejupslīde saglabāsies. Sagaidāms, ka 2010. gadā ekonomika samazināsies par 2.8%. Eksports pamazām seko līdzi tendencēm ārējos tirgos, tomēr tā apjomi ir salīdzinoši mazi, lai veicinātu ievērojamu ekonomikas uzrāvienu kopumā. Tikmēr ir nepieciešams nopietns darbs pie eksporta apjomu kāpināšanas, bāzes paplašināšanas un tā vērtības celšanas. Notiekošā iekšējā devalvācija, kas izpaužas algu un cenu samazinājumā, turpinās ierobežot ekonomisko aktivitāti, tomēr saprātīgai cenu politikas īstenošanai ir jāspēj daļēji kompensēt pirktspējas kritumu. Patēriņš turpinās sarauties, un uz 2010. gada beigām tas varētu sasniegt savu zemāko punktu. Sagaidāms, ka bezdarbs augstāko līmeni sasniegs šī gada vidū. Tas samazināsies ļoti pakāpeniski daudzu gadu garumā. Joprojām strukturālās reformas rit gausi, bez ilgtermiņa skatījuma. Liela ietekme uz ekonomikas procesiem būs gaidāmajām vēlēšanām un mazākumvaldības spējām pieņemt ekonomikai nepieciešamos lēmumus. Ļoti svarīgi ir savlaicīgi iezīmēt nākamā gada budžeta rāmi un gaidāmos fiskālās konsolidācijas pasākumus. Politiskā paredzamība būs par pamatu stabilitātei finanšu tirgū.

Igaunijas ekonomika nemainīgi atrodas Baltijas valstu ekonomikas cikla priekšgalā. Jau šogad tiek plānots ekonomikas pieaugums 2% apmērā, kas nākamgad sasniegs jau 5%. Pateicoties pragmatiskajai budžeta politikai, Igaunija ir spējusi izvairīties no nepieciešamības vērsties pēc palīdzības pie ārējiem kreditoriem un saglabā visas iespējas ieviest eiro jau 2011. gadā. Tas būs ļoti spēcīgs arguments investoru acīs un attiecīgi var paātrināt Ziemeļu kaimiņvalsts ekonomikas atjaunošanās tempu. Līdzīgi kā Latvijā, patēriņš saglabāsies ļoti vājš, kā arī augstais bezdarbs būs viens no lielākajiem izaicinājumiem. Igaunija ir spējusi izvairīties no ilgstošas deflācijas perioda. Sagaidāms, ka šogad inflācija būs 2%, bet nākamgad patēriņa cenas augs par 3%. 

Arī Lietuvas ekonomikā šogad atsāksies izaugsme. Ekonomikas pieaugums 2010. gadā sasniegs 1%, bet nākamgad izaugsme būs līdz pat 4%. Salīdzinoši labas perspektīvas ir spēcīgajam eksporta potenciālam. Patēriņš saglabāsies ierobežots. Bezdarba līmenis būs augsts, kalpojot par vienu no iespējamiem jauna emigrācijas viļņa cēloņiem. Tikmēr arī Lietuvas valdība ir daudz paveikusi fiskālās konsolidācijas jomā, kaut budžeta deficīta līmenis joprojām ir augsts. Tādēļ valsts budžeta deficīta samazināšana joprojām būs svarīgākais posms ekonomikas atkopšanās ceļā. No tā panākumiem būs atkarīga ekonomikas atlabšanas noturība un investoru vērtējums.