SEB Mājokļu cenu indikators Zviedrijā krīt: mēneša laikā par 5 procentpunktiem samazinājās to mājsaimniecību īpatsvars, kas uzskata, ka mājokļu cenas varētu paaugstināties. Kopumā, salīdzinot Latvijas un Zviedrijas SEB Mājokļu cenu indikatoru dinamiku, var secināt, ka Zviedrijā ir novērojama lejupejoša tendence un aizvien vairāk zviedru apgalvo, ka pēc gada mājokļu cenas būs zemākas kā tagad, savukārt Latvijā valda aizvien optimistiskāks noskaņojums un pieaug cenu kāpuma prognozētāju skaits.

Pašlaik Zviedrijā mazāk mājsaimniecību nekā iepriekš tic tam, ka mājokļu cenas varētu paaugstināties (šomēnes – 49% aptaujāto mājsaimniecību; februārī – 54%), un vairāk nekā iepriekš uzskata, ka nākamgad cenas vēl vairāk pazemināsies (šomēnes – 20% aptaujāto, februārī – 14%). Šobrīd 27% aptaujāto Zviedrijas mājsaimniecību uzskata, ka cenas paliks nemainīgas.

Savukārt martā Latvijā nekustamā īpašuma cenu pieauguma prognozētāju skaits ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada maija – patlaban jau katrs piektais iedzīvotājs (iepriekšējā mēnesī – 16% un 2009. gada vasarā tikai 5%) sagaida mājokļu cenu kāpumu tuvākā gada laikā. Vispopulārākā atbilde, pie kuras pieturas 35% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī – 37%), ir cenu nemainīgums turpmāko 12 mēnešu laikā.

SEB Mājokļu cenu indikators ir starpība starp to mājsaimniecību daļu, kas domā, ka cenas paaugstināsies, un to daļu, kas uzskata, ka tās pazemināsies. Pēc marta mērījumiem Zviedrijas indikators ir 29, un tas, salīdzinot ar februāri, ir samazinājies par 11 vienībām. SEB indikators Latvijā, kaut joprojām ar negatīvu vērtību, tomēr mēneša laikā pacēlās par 3.1 procentpunktu līdz -8.2 (iepriekšējā mēnesī indikatora vērtība bija -11.3). Kopš 2009. gada maija ir novērojama izteikti pozitīva tendence – Latvijas indikators pieaudzis par 47.3 procentpunktiem.

Zviedrijas radītājus komentē SEB privātā sektora ekonomiste Gunilla Nīstrema (Gunilla Nyström): „Zviedrijas mājsaimniecības sāk uztraukt mājokļu cenu attīstība. Mājokļu cenu indikatora samazināšanai ir vairāki faktori. Viens no tiem ir Zviedrijas centrālās bankas prognozes par procentu likmes kāpumu tuvākajā laikā. Situāciju ietekmē arī Zviedrijas Valsts bankas nolūks samazināt pieļaujamo kredītu apjomu attiecībā pret ķīlas vērtību.”