IKP 2009.gadā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 18,4%. Kritumu pamatā noteica apjomu samazinājums mazumtirdzniecībā, rūpniecībā, valsts pārvaldē, kā arī neiekasēto produktu nodokļu apjoms, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija.

2009. gadā patēriņa cenas samazinājās par 1,2%, kas ir par 11,7 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā (2008. gadā cenas pieauga par 10,5%). Mēneša augstākā inflācija 2009. gadā bija janvārī, sasniedzot 2,2%, tomēr ar katru nākamo mēnesi tika novērots inflācijas līmeņa samazinājums. Sākot ar 2009. gada otro ceturksni, inflācijas pieaugums mēneša griezumā bija negatīvs un šī tendence bija novērojama līdz gada beigām.

Oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis 2009. gada ceturtā ceturkšņa beigās, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 9,0 procentpunktiem un decembra beigās bija 16,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģistrēto bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2008. gada decembri, pieauga par 102,8 tūkst. cilvēku un 2009. gada decembra beigās bija 179,2 tūkst. cilvēku.

Saskaņā ar Latvijas Bankas provizoriskajiem datiem, 2009. gadā maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums bija 1173,8 milj. latu, pretstatā tekošā konta deficītam 2113,4 milj. latu apmērā 2008. gadā. Tekošā konta pārpalikuma izveidošanos pamatā noteica preču tirdzniecības deficīta samazināšanās par 1997,1 milj. latu, importa samazinājuma tempiem pārsniedzot eksporta krituma tempus. Situācija uzlabojās arī citos tekošo kontu veidojošajos apakškontos.

Kopumā 2009. gadā konsolidētajā kopbudžetā finansiālais deficīts bija 892,1 milj. latu jeb 6,8% no IKP,  kas atbilst Papildus saprašanās memorandam ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolam ar Starptautisko Valūtas fondu.