Patēriņa cenu līmenis 2010. gada janvārī, salīdzinot ar 2009. gada decembri, pieauga par 0,2%.  Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas samazinājās par 3,1%, informē Finanšu ministrija.

Janvāra mēnesī parasti ir vērojams sezonāls kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugums, ko nosaka administratīvi regulējamo pakalpojumu sadārdzināšanās un izmaiņas nodokļu sistēmā. 

Cenu palielinājumu pamatā ir ietekmējis cenu pieaugums pārtikas grupā, kas faktiski ir bijis lielāks nekā prognozēts. No 2010. gada 1. janvāra ir paaugstināta ikgadējā transportlīdzekļu nodeva, kas arī atstājusi nelielu ietekmi uz vidējo cenu pieaugumu.

Papildu Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” no šā gada 1. janvāra palielināja braukšanas maksu braucienu, laika un mēneša biļetēm. Tāpat ar 2010. gada 1. janvāri cigaretēm tika noteikta minimālā akcīzes nodokļa likme 48 lati par 1000 cigaretēm, un visdrīzāk šī cenu palielinošā ietekme tiks novērota februārī.

Komentējot inflācijas rādītājus, Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds norāda: „Janvārī vidējais patēriņa cenu kritums šķietami ir apstājies un cenas pieaugušas par 0,2%, taču redzams, ka nelielais kāpums attiecībā pret decembri ir pilnībā izskaidrojams ar degvielas cenu kāpumu un palielinātu maksu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos arī vidējā cenu līmeņa kritums, visticamāk, atsāksies. Lielai daļai preču un pakalpojumu janvārī cenas bija zemākas nekā decembrī, piemēram, apģērbam un apaviem, ar mājokļa uzturēšanu saistītajiem pakalpojumiem. Cenu krituma galvenais iemesls ir joprojām vājais iekšzemes pieprasījums, kura galvenais iemesls ir ienākumu kritums, bet pēdējos mēnešos arī lielākas ienākumu daļas novirzīšana uzkrājumu veidošanai, kas arī samazina patēriņam pieejamās naudas daudzumu.

Lielais patēriņa cenu kritums, salīdzinot ar 2009. gada janvāri pamatā izskaidrojams ar t.s. bāzes efektu – pagājušā gada sākumā cenas vēl būtiski pieauga, salīdzinot ar 2008. gada beigām. Salīdzinot ar 2009. gada janvāri, lielākie cenu kritumi bija izdevumiem par mājokļa uzturēšanu, apģērbu, apaviem, pārtiku un sabiedrisko ēdināšanu. Taču vidējā cenu līmeņa kritumu būtiski bremzēja veselības, izglītības un transporta pakalpojumu sadārdzināšanās. Arī turpmākajos divos mēnešos cenu kritums gada izteiksmē kļūs arvien redzamāks tieši šī bāzes efekta dēļ.”