Saskaņā ar “Eirobarometra” apsekojumu, kas publicēts šodien, eiropieši kopumā ir apmierināti ar personīgo stāvokli, bet nav tik apmierināti ar ekonomisko stāvokli, sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociālo politiku savā valstī. 

Apsekojums par sociālo klimatu ES atklāj arī to, ka dažādās valstīs stāvoklis ir ļoti atšķirīgs un ka Ziemeļvalstu un Nīderlandes iedzīvotāji kopumā ir visapmierinātākie ar savu personīgo stāvokli.

“Ir labi apzināties, ka, neskatoties uz grūto ekonomisko stāvokli, lielākā daļa eiropiešu vēl joprojām ir apmierināti ar dzīvi, lai gan ir jūtamas zināmas bažas par nākotni,” teica Vladimirs Špidla, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs. “Šodien publicētais ziņojums vēlreiz apliecina to, cik svarīgi ir mūsu centieni veicināt nodarbinātību un izaugsmi Eiropā, lai garantētu iedzīvotāju sociālo labklājību nākotnē. Mums jāturpina darboties šajā virzienā arī nākotnē, iekļaujot šos pasākumus 2020. gada stratēģijā, lai padarītu ES par vēl gudrāku un “zaļāku” sociālā tirgus ekonomiku.”

Runājot par sabiedriskajiem pakalpojumiem, eiropieši kopumā ir diezgan neapmierināti ar to, kā tiek vadīta viņu valsts. Ikvienā valstī, izņemot Luksemburgu un Igauniju, eiropieši uzskata, ka pēdējos piecos gados valsts pārvalde ir kļuvusi sliktāka un ka turpmāk tā kļūs vēl sliktāka (visās valstīs, izņemot Luksemburgu).

Atbildot uz jautājumu par konkrētām valsts politikas nostādnēm, eiropieši kopumā ir apmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumiem, visapmierinātākie ir Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas iedzīvotāji, bet visneapmierinātākie ir Bulgārijas, Grieķijas un Rumānijas iedzīvotāji.
 
Eiropieši visvairāk nav apmierināti ar to, kā viņu valstī tiek risinātas nevienlīdzības un nabadzības problēmas. Tikai Luksemburgas un Nīderlandes respondenti ir atbildējuši pozitīvi, turpretī Latvijas un Ungārijas respondenti pauduši vislielāko neapmierinātību.

Eiropas Komisijas jaunākais ziņojums par sociālo stāvokli liecina, ka eiropieši tagad tērē lielāku daļu no saviem ienākumiem, lai apmaksātu mājokļu izmaksas, nekā pirms desmit gadiem (par gandrīz 4 procentu punktiem vairāk), turklāt visā ES strauji pieaudzis hipotekāro kredītu parāds.

Eiropieši mājoklim vidēji tērē vienu piekto daļu no izmantojamā ienākuma. 30 % no kopējām mājokļu izmaksām ES ir tikai īres un hipotekāro kredītu maksājumi, bet pārējie 70 % ir remonta, uzturēšanas un apkures izmaksas.

Ziņojumā pētīta arī mājokļu kvalitāte, un secinājums ir, ka daudzi eiropieši atzīst, ka dzīvo miteklī, kas neatbilst standartiem, un ka par mājokļu problēmām vairāk ziņo cilvēki ar maziem ienākumiem.
Krīzes sociālā ietekme

Lai gan vēl ir pāragri pilnībā novērtēt krīzes sociālo ietekmi, ziņojumā pētīts, ko var mācīties no pārdzīvotās lejupslīdes pieredzes. Ziņojums liecina, ka sociālajiem izdevumiem ir bijusi svarīga nozīme, lai pasargātu tos, kurus skārusi lejupslīde, taču dažādās ES valstīs atšķiras iespējamība, ka bezdarbnieks saņems pabalstu.