Zemkopības ministrija (ZM) un lauksaimnieki pieņēmuši lēmumu no 2011.gada nepāriet no vienotā platību maksājumu shēmas (VPM) uz vienotā maksājuma shēmu (VM).

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsver: „Šis ir gala lēmums, par ko esam vienojušies ar visām lielākajām lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām. Pretējā gadījumā lauksaimniekiem nav nekāda ieguvuma.”

Jaunajām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) tika dota iespēja piemērot pārejas atbalsta maksājuma shēmu – vienoto platības maksājumu, pirms tiek sagatavota un ieviesta vienotā maksājuma shēma. Sākotnēji tika paredzēts, ka jaunās dalībvalstis var piemērot VPM shēmu līdz 2008.gadam, taču vēlāk šis termiņš tika pagarināts, un šobrīd jaunās dalībvalstis VPM var piemērot līdz 2013.gadam to ieskaitot. Tādējādi vienotā maksājuma shēma ir ieviešama un piemērojama ne vēlāk par 2014.gadu.

Latvijā diskusija par vienotā maksājuma shēmas ieviešanu aktīvi tika uzsākta 2009.gada sākumā, jo bija paredzamas izmaiņas lauksaimnieku ienākumu atbalsta apjomā. Saskaņā ar iestāšanās nosacījumiem ES ir paredzēts, ka tiešie maksājumi ieviešami ar pakāpenisku atbalsta pieauguma shēmu, tas ir,  ikgadējs atbalsta apmēra palielinājums no ES līdzekļiem ik gadu ir par 10 %, līdz 2013.gadā būs sasniegts 100 % atbalsta līmenis. Tas nozīmē, ka tiešie maksājumi sākot ar 2013.gadu tiks pilnībā finansēti no ES līdzekļiem. Vienlaikus ik gadu samazinātos papildu valsts tiešo maksājumu apjoms, kuru atļauts piemērot līdz tiek sasniegts 100% ES sniegtā atbalsta apjoms. Tādējādi,  saglabājot vienoto platības maksājumu un papildu valsts tiešo maksājumu shēmas līdz 2012.gadam, samazinātos atbalsta apjoms ražojošiem lauksaimniekiem, savukārt palielinātos atbalsta apjoms lauksaimniekiem, kas tikai veic nepieciešamos pasākumus zemes uzturēšanai labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Tāpēc ZM diskusijās ar lauksaimniekiem sākotnēji bija paredzējusi un ar Eiropas Komisiju (EK) jau daļēji vienojusies ieviest vienotā maksājuma shēmas modeli, kas paredzēja, ka no tiešo maksājumu finansējuma 50% tiktu novirzīti visiem lauksaimniekiem vienādas maksājumu tiesību vērtības izlīdzinātās daļas noteikšanai. Savukārt 50% tiktu novirzīti lauksaimniekiem individuālas maksājumu tiesību vērtības daļas noteikšanai, kuru aprēķinātu pamatojoties uz papildu valsts tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumiem 2008.gadā, tādējādi nodrošinot ražojošā lauksaimnieka ienākumu atbalsta nesamazināšanos. Tas ļoti būtiski būtu piensaimniecības sektorā strādājošajiem. „Esam pārliecināti, ka tieši šis modelis vispilnīgāk nodrošinātu vienotā maksājuma shēmas ieviešanas mērķa sasniegšanu, un Latvijai ir vispiemērotākais,” uzsver ZM valsts sekretāre Dace Lucaua. Taču šo modeli EK kategoriski neatbalsta, jo uzskata, ka EK atbildība ir nesamazināt ienākumu atbalstu ikvienam lauksaimniekam zem atbalsta līmeņa, ko nodrošinātu 2011.gada vienotais platību maksājums.

Ieviešot EK ierosināto vienotā maksājuma shēmas ieviešanas modeli, kas paredz, ka visiem lauksaimniekiem vienādas maksājumu tiesību vērtības izlīdzinātās daļas noteikšanai tiktu novirzīts tiešo maksājumu apjoms, kas vienāds ar vienotā platību maksājuma aploksni 2011.gadam, netiktu sasniegts nospraustais mērķis – novērst atbalsta pārdali starp lauksaimniecības sektoriem un lauksaimniekiem, kā arī saglabāt atbalsta apjomu ražojošiem lauksaimniekiem tuvu 2008.gada līmenim. Tieši tādēļ nebūtu lietderīgi turpināt diskusijas par vienotā maksājuma ieviešanu ar 2011.gadu.

"Ja mēs nevaram ieviest Latvijai pieņemamu modeli, tad ražojošiem lauksaimniekiem naudas izteiksmē nav nekāda ieguvuma. Tāpēc ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītājiem un zemkopības ministru nolēmām, ka saglabāsim esošo tiešmaksājumu sistēmu," skaidro ZM valsts sekretāre D.Lucaua.

Arī pārējās jaunās ES dalībvalstis (izņemot Maltu un Slovēniju, kuras jau ir ieviesušas vienoto maksājumu un Ungāriju, kura gatavojas ieviest vienoto maksājumu) nepāries uz vienotā maksājuma shēmu. Pāreja uz vienotā maksājuma shēmu dalībvalstīm ir brīvprātīga līdz 2014.gadam. Latvijai tiešo maksājumu aploksnes vērtība 2013.gadā būs 146 miljoni eiro  jeb 103 miljoni latu.