Tweet

Šī gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar otro, ir kritusies par 17 latiem jeb 3.6% un veidoja 456 latus. Salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, bruto darba samaksa ir par 6.4% mazāka. Lielākais kritums ir sabiedriskajā sektorā, kur algas ir nogāzušās par 13.3%, tas ir, no 573 līdz 497 latiem. Taču vidējais bruto darba samaksas līmenis joprojām ir augstāks par privāto, kur tas krities par 3.7%, tas ir, no 447 līdz 430 latiem.

Komentējot darba samaksas izmaiņas SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi vēl ne tuvu nav galā, kas nozīmē, ka spiediens uz sabiedriskā atalgojuma līmeņa samazināšanos turpināsies. Tātad, arī turpmākajos ceturkšņos sabiedriskajā sektorā, īpaši vispārējās valdības sektorā, algu kritums būs lielāks par kritumu privātajā sektorā. Darba samaksas kritums sabiedriskajā sektorā uzrādīsies ilgāk, jo reformas un algu korekcijas birokrātiskā lēnīguma dēļ būs ilgākas. Algu kritums privātajā sektorā gada griezumā vēl atspoguļosies tuvākos ceturkšņus, kad tas sāks mazināties. Liela loma būs vai reģiona un pasaules ekonomikā redzamais aktivitātes pieaugums nostiprināsies, dodot iespēju mums nopelnīt.

Privātais sektors krīzi izjuta tiešāk un tādēļ arī ātrāk bija spiests mazināt atalgojumu. Protams, procesi, kas liek mazināt atalgojumu turpināsies, taču to nevar vērtēt ka visaptverošu. Privātais sektors ir spiests reaģēt ātrāk un ir elastīgāks par sabiedrisko sektoru. Katrs uzņēmums pirms atalgojuma samazināšanas vispirms izvērtē tā prioritātes, iespējas un nākotnes perspektīvas un tikai tad ķeras pie atalgojuma samazināšanas.

Plānotais iedzīvotāju nodoklis atstās negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju neto ienākumu, kas var veicināt tā ieiešanu ekonomikas pelēkajā daļā. Darba samaksas samazināšanās ir slikta ziņa vietējam patēriņam un aicinājums cenām elastīgāk reaģēt uz pirktspējas kritumu. Katrā ziņā, lai arī atalgojuma kritums ir daļa no izvēlētās iekšējās devalvācijas ceļa un Latvijas ekonomikas likstas ir lielākās Baltijā, statistiskais darba samaksas kritums būtiski neizceļas uz Lietuvas un Igaunijas fona, kur salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo ceturksni, algas ir kritušās attiecīgi par  7.7% un 5.9%.