Tweet

Šodien publicētais Eiropas Komisijas ziņojums par konkurētspēju digitālajā jomā liecina, ka Eiropas digitālajā nozarē kopš 2005. gada ir gūti ievērojami panākumi: pašlaik 56 % eiropiešu regulāri izmanto internetu, 80 % no tiem — ar ātrdarbīgu pieslēgumu (salīdzinājumā ar tikai vienu trešdaļu 2004. gadā), tādējādi padarot Eiropu par pasaules vadošo spēku platjoslas interneta jomā. Eiropa ir pirmais pasaules kontinents, kurā mobilo sakaru abonentu ir vairāk nekā iedzīvotāju (izplatības līmenis 119 %).

Eiropa šajā ziņā var attīstīties pat vēl straujāk, jaunai "digitāli zinošu" eiropiešu paaudzei kļūstot par spēcīgu tirgus virzītājspēku izaugsmei un jauninājumiem. Lai Eiropa spētu stabili atgūties no ekonomiskās krīzes, ļoti svarīgi ir izmantot digitālās ekonomikas potenciālu. Šodien Komisija ir uzdevusi sabiedrībai jautājumu, kāda nākotnes stratēģija ES būtu jāpieņem, lai digitālā ekonomika spētu attīstīties pilngaitā.

Šodien publicētajā ziņojumā ieskicēti rezultāti, kurus piecu gadu laikā devusi  Barozu vadītās Komisijas īstenotā ES politika, popularizējot jaunākās sakaru tehnoloģijas, jaunus tīklus un pakalpojumus un radošu saturu plašsaziņas līdzekļos. Līdz 2008. gadam 56 % eiropiešu kļuvuši par regulāriem interneta lietotājiem, un tas ir liels solis uz priekšu salīdzinājumā ar vienu trešdaļu 2004. gadā. Pusei mājsaimniecību un vairāk nekā 80 % uzņēmumu šobrīd ir platjoslas pieslēgums. Uz skatuves uznāk jauna eiropiešu paaudze, kas lieliski pārzina tīmekli un ir gatava lietot tā piedāvātos jauninājumus. Šo "digitālās pasaules iedzīvotāju" rokās ir ievērojams Eiropas izaugsmes potenciāls.

Lai gan varētu šķist, ka "digitālā paaudze" visai noraidoši izturas pret vajadzību maksāt par to, lai lejupielādētu vai skatītos tiešsaistē tādu saturu kā video vai mūzika (33 % teic, ka nevēlas maksāt vispār neko, un tas divkārt pārsniedz ES vidējo rādītāju), tomēr patiesā situācija ir tāda, ka, salīdzinot ar pārējo iedzīvotāju daļu, par šādiem pakalpojumiem ir maksājuši divtik daudz jauniešu (10 % jauno lietotāju salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 5 %). Jaunieši arī labprātāk maksātu par labākiem pakalpojumiem un kvalitāti.

Kad Eiropas "digitālās pasaules iedzīvotāji" uzsāks savu profesionālo karjeru, interneta izmantošana palielināsies vēl straujāk, veidojot un nosakot tirgus tendences. Tradicionālajiem uzņēmējdarbības modeļiem pamazām nonākot strupceļā, uzņēmumiem būs jāpiedāvā pakalpojumi, kas piesaista nākamo lietotāju paaudzi, un likumdevējiem būtu jāizstrādā tādi nosacījumi, kas vienkāršotu jaunā satura pieejamību tiešsaistē, bet vienlaikus arī nodrošinātu atlīdzību tā radītājiem.

Eiropai arī enerģiskāk jādarbojas, lai tā būtu konkurētspējīga pasaules mērogā. Neraugoties uz gūtajiem panākumiem, trešdaļa ES iedzīvotāju nekad nav lietojuši internetu. Tikai 7 % patērētāju ir tiešsaistē iepirkušies citā dalībvalstī. Eiropa atpaliek no ASV un Japānas, ja runājam par investīcijām tādu nozaru pētniecībā un attīstībā kā informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) un ātrdarbīgi platjoslas sakari un par tādu novatorisku tirgu attīstību kā reklāma tiešsaistē.

Proaktīvai politikas veidošanai visā ES jānodrošina, ka ikvienam ir pieejams ātrdarbīgs interneta pieslēgums un ka tiešsaistē ir izveidots vienots tirgus, kurā iespējams vienkārši izmantot tiešsaistes pakalpojumus pāri robežām.

Digitālajai Eiropai risināmie uzdevumi ir izvirzīti sabiedriskai apspriešanai, kuru Komisija uzsāka šodien un kas ilgs līdz 2009. gada 9. oktobrim. Tas ir pirmais solis virzībā uz jaunu Eiropas IST stratēģiju, kuru Komisijas grasās ierosināt 2010. gadā kā daļu no Lisabonas stratēģijas nākamā posma.