Tweet

Šodien Komisija publicēja ziņojumu par aizsardzības statusu vairāk nekā 1150 sugām un 200 biotopu veidiem, kas aizsargāti ar ES tiesību aktiem. Tikai mazai daļai no šiem neaizsargātajiem biotopiem un sugām ir panākts labs aizsardzības statuss, un dalībvalstīm būs jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu situāciju.

Ziņojums aptver laika posmu no 2001. līdz 2006. gadam un ir visplašākais līdz šim veiktais pētījums par bioloģisko daudzveidību, tāpēc tas ir nenovērtējams atsauces punkts turpmāko tendenču izvērtēšanai. Pļavu, mitrzemju un piekrastes biotopi ir visvairāk apdraudēti. Galvenie cēloņi ir tradicionālo lauksaimniecības metožu aizvien mazāka izmantošana, tūrisma attīstība un klimata pārmaiņas. Tomēr aina nav pilnīgi nomācoša, un dažas lielākās, simboliskās sugas – vilki, lūši, bebri un ūdri – atgūst savus tradicionālos izplatības areālus. Daudzas dalībvalstis ieguldīja lielus līdzekļus, lai veiktu detalizētu uzraudzību, un, neskatoties uz dažbrīd nepilnīgo informāciju, ziņošana noritēja ļoti veiksmīgi.

ES Komisārs vides jautājumos Stavross Dimass norāda: „Mēs esam apņēmušies apturēt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos Eiropā, un šodienas ziņojums liecina, ka pašapmierinātība būtu nevietā. Laba statusa atjaunošana apdraudētajiem biotopiem un sugām prasa laiku un ievērojamas pūles. ES tiesību akti dabas aizsardzības jautājumos un Natura 2000 tīkls ir galvenie elementi, ar kuriem mēs cenšamies sasniegt mūsu mērķus attiecībā uz  bioloģiskās daudzveidības aizsardzību ES. Šobrīd ir gandrīz pabeigta tīkla sauszemes daļas izveide, un tuvāko 10 līdz 20 gadu laikā mēs varam cerēt uz ievērojamiem uzlabojumiem.”

„Bioloģiskā daudzveidība Eiropā vēl aizvien ir nopietni apdraudēta un pakļauta ievērojamiem riskiem. Kaut arī mūsu mērķis – apturēt bioloģiskās daudzveidības mazināšanos Eiropā –  līdz 2010. gadam nebūs sasniegts, zināmi panākumi tomēr ir gūti. Kā komisārs nesen teica Atēnās, laika posmam pēc 2010. gada ir jānosprauž vērienīgs, precīzi novērtējams un skaidrs mērķis. Tam jāsaglabā uzsvars uz bioloģiskās daudzveidības nenoliedzamo vērtību, vienlaikus atzīstot veselīgu un piemēroties spējīgu ekosistēmu vērtību un to lietderību”, norāda profesore Žaklīna Makgleida, Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore.

Ziņojumā ir apskatīti 216 biotopu veidi un ietverta informācija par aptuveni 1182 sugām. Kaut arī ziņojumā ir uzsvērts, ka daudzām sugām un biotopu veidiem nav panākts labs aizsardzības statuss, ir norādes, ka aizsardzības pasākumiem ir ietekme un vairāki biotopu veidi un sugas sāk atjaunoties. Dažas sugas, piemēram, brūno lāču, vilku un bebru populācijas, atjaunojas un no jauna sāk apdzīvot daudzas platības. Tas nozīmē, ka ir pieejami piemēroti biotopi un ka nelabvēlīgu faktoru, piemēram, medīšanas un piesārņojuma, ietekme ir samazinājusies.

Pļavu, mitrzemju un piekrastes biotopu vispārējais stāvoklis ir īpaši slikts. Pļavu biotopi ES galvenokārt tiek saistīti ar tradicionālajām lauksaimniecības metodēm, kas visā ES izzūd, un visu biotopu aizsardzības statuss, kas ir saistīti ar lauksaimniecību, ir ievērojami sliktāks nekā citiem biotopiem: tikai 7 % no biotopu novērtējumiem ir labvēlīgi salīdzinājumā ar 21 % biotopiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību. Cēloņi ir pāreja uz intensīvāku lauksaimniecības metožu izmantošanu, lauksaimniecības zemju pamešana un slikta apsaimniekošana. Mitrzemes ir pārveidotas citiem mērķiem, tās cieš arī no klimata pārmaiņu sekām tāpat kā biotopi, kalnu ledāju biotopi. Piekrastes biotopus arvien vairāk apdraud tūrisms.