Tweet

Saskaņā ar Komisijas pavasara prognozi Eiropas Savienības IKP šajā gadā samazināsies par 4 % un kopumā stabilizēsies 2010. gadā. Recesijas galvenie iemesli ir globālās finanšu krīzes pastiprināšanās, pasaules tirdzniecības strauja samazināšanās un vairākās valstīs notiekošā mājokļu tirgus korekcija. Tomēr, tā kā sāk iedarboties fiskālās un monetārās stimulēšanas pasākumi, sagaidāms, ka izaugsme 2010. gada laikā varētu nedaudz atjaunoties.
 
Smagi cietīs darba tirgi, jo sagaidāms, ka bezdarba līmenis ES 2010. gadā palielināsies līdz 11 %. Prognozēts arī, ka strauji pieaugs budžeta deficīts, 2010. gadā sasniedzot 7¼ % no IKP. To izraisīs gan izaugsmes palēninājums, gan diskrecionārie pasākumi, kas īstenoti ekonomikas atbalstam saskaņā ar Komisijas ierosināto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

„Eiropas ekonomikā valda pēckara gados smagākā un plašākā recesija. Tomēr sagaidāms, ka vērienīgie pasākumi, kurus valdības un centrālās bankas īstenojušas šajos ārkārtas apstākļos, jau šogad apturēs saimnieciskās darbības kritumu un nodrošinās atveseļošanos nākamajā gadā. Lai to panāktu, mums ātri jārīkojas, lai likvidētu banku bilancēs tādus aktīvus, kuru vērtība ir samazinājusies, un vajadzības gadījumā veiktu banku rekapitalizācijas pasākumus”, teica Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Finanšu krīzes pastiprināšanās izraisīja globālās saimnieciskās darbības mazināšanos, kā arī strauju pasaules tirdzniecības un rūpnieciskās ražošanas kritumu pagājušās ziemas laikā. Ekonomikas lejupslīde savā ceļā ir skārusi aizvien pieaugošu valstu skaitu, tostarp jaunās tirgus ekonomikas valstis un jaunattīstības valstis. Tomēr, tā kā sāk iedarboties fiskālās un monetārās stimulēšanas pasākumi, finanšu krīze pamazām norimst, un ir prognozēts, ka globālā IKP pieauguma rādītāji 2009. gada otrajā pusē no jauna kļūs pozitīvi. Paredzams, ka 2010. gadā globālā izaugsme sasniegs 2 %.

Recesija, kas aizsākās 2008. gada otrajā ceturksnī, uz gada beigām pastiprinājās, un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP gada pēdējā ceturksnī samazinājās par aptuveni 1½ % gan ES, gan euro zonā. Apsekojuma dati un skaitliskie rādītāji liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP samazināšanās ir turpinājusies. Lejupslīde ir ietekmējusi visas dalībvalstis, lai gan to nākotnes izredzes atšķiras un ir atkarīgas no relatīvās ietekmes, ko radījusi finanšu krīze, mājokļu tirgus dinamika un atvērtības pakāpe.
Tā kā finanšu tirgi stabilizējas, uzlabojas ieguldītāju uzticība un gan fiskālais atbalsts, gan monetārie atvieglojumi pamazām izpaužas praktiskās darbībās, ir paredzams, ka IKP kritums līdz gada beigām izlīdzināsies, un izaugsmes rādītājiem 2010. gada laikā vajadzētu mainīties uz nedaudz pozitīviem.

Situācija Eiropas darba tirgos sāka pasliktināties pagājušā gada laikā, kā parasti atpaliekot no ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Lūkojoties nākotnē, paredzams, ka nodarbinātība gan ES, gan euro zonā šajā gadā samazināsies par aptuveni 2½ % un vēl par 1½ % 2010. gadā. Tādējādi salīdzinājumā ar 9½ miljoniem jaunu darbavietu, kas tika izveidotas 2006.–2008. gadā, šajos divos gados tiks zaudēti aptuveni 8½ miljoni darbavietu.

Pēdējos mēnešos inflācija ir strauji samazinājusies, un tiek prognozēts, ka, pateicoties pamatietekmei, vājām ekonomikas izaugsmes izredzēm un paredzamam preču cenu samazinājumam, tā turpinās samazināties arī šā gada otrajā un trešajā ceturksnī. Kopumā prognozes liecina, ka SPCI inflācija 2009. gadā ES būs nedaudz zemāka par 1 % (un ½ % euro zonā) un abās zonās sasniegs minimumu trešajā ceturksnī. Tā kā pamatietekme, ko iepriekš izraisījuši enerģijas un pārtikas cenu lēcieni, šajā rudenī nav iekļauti ikgadējā likmē, ir sagaidāms, ka SPCI inflācija pamazām paaugstināsies līdz aptuveni 1¼ % nākamajā gadā.

Tā kā globālā ekonomika ir saskārusies ar smagāko recesiju kopš Otrā pasaules kara, ar ekonomiku un inflāciju saistītās izredzes ir diezgan neskaidras. Risks, ka izredzes varētu izrādīties sliktākas, nekā paredzēts, pamatojas galvenokārt uz finanšu krīzes ietekmi un atgriezeniskās saiti starp dažādām ekonomikas nozarēm. No otras puses, fiskālās un monetārās stimulēšanas pasākumi varētu izrādīties efektīvāki un labāk nekā prognozēts atjaunot stabilitāti un uzticību finanšu tirgos, kā arī atbalstīt saimnieciskās darbības. Inflācijas riska perspektīvas šajā gadā šķiet līdzsvarotas, un izriet no iespējama preču cenu pieauguma, kā arī cenu un algu noteikšanas modeļa.