Tweet

Sabiedrībai attīstoties arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dažādiem ar vides un veselības aizsardzību saistītiem jautājumiem. Cilvēki vēlas ēst veselīgi, izvēlēties bioloģiskās lauksaimniecības produktus, taču tie nereti ir dārgāki, jo par kvalitāti ir jāmaksā. Kā bioloģiskā lauksaimniecība attīstās šajā – ekonomiski saspringtajā laikā, stāsta Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekle, LLU asoc. prof. Dr. agr. DZIDRA KREIŠMANE.


Cik lielā mērā šobrīd var runāt par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā, vai tāpat kā citas sfēras piedzīvo lejupslīdi? Kā tas izpaužas?
Bioloģiskā lauksaimniecība kā produkcijas ražošanas veids Latvijā lēni, bet nemitīgi attīstās. Protams, šī brīža ekonomiskā situācija bremzē attīstību, jo ražošanas resursu cenas ir nesamērīgi augstas, salīdzinot ar produkcija iepirkuma cenām. No šī gada ir ieviesta jauna maksājumu shēma, kur atbalsta saņemšanai ir nepieciešams nodrošināt konkrētu ieņēmumu apjomu no realizētās lauksaimniecības produkcijas. Līdz ar to var sagaidīt, ka bioloģiski ražotas produkcijas apjoms un sortiments tirgū palielināsies. Šogad nepieciešamais ieņēmumu apjoms gan ir samazināts, taču ZM ir paziņojusi, ka turpmākajos gados tas palielināsies. Zemniekos iespēja izpildīt šīs prasības rada pamatotas bažas. Bioloģiskās saimniecības ir tai pašā situācijā, kur visi lauksaimnieki, vienīgi starp bioloģiskajiem nav tik daudz lielo aizņēmumu ņēmēju, taču arī šeit atsevišķām saimniecībām ir nopietnas izdzīvošanas problēmas.

Kas ir galvenie šķēršļi, ar ko saskaras lauksaimnieki, kas vēlas ražot bioloģisku produkciju?
Bioloģisko produktu sekmīgai ražošanai ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas un izpratne par augsnē un augos notiekošajiem procesiem un par dzīvnieku audzēšanu. Trūkstot šīm zināšanām, lauki ieaug nezālēs, ražu samazina slimības un kaitēkļi, ir grūti nodrošināt labas kvalitātes lopbarību pietiekamā daudzumā un dzīvnieki nav pilnvērtīgi pabaroti. Rezultātā produkcijas ieguve zema. Taču arī tad, ja saimniekošana ir prasmīga un saražotās produkcijas apjoms pietiekams, galvenās problēma paliek produktu pārstrādes nepietiekamība. Pēdējos gados gan ir krietni palielinājies pārstrādes uzņēmumu skaits, taču joprojām lielāko daļu bioloģiski saražoto pienu salej kopējā katlā. Lai arī pēdējos gados ir izveidojušies vairāki sekmīgi darbojošies kooperatīvi, joprojām otrs būtiskākais traucējošais faktors ir kooperācijas nepietiekamība. Abu šo faktoru rezultātā produktu nepietiekamais apjoms tirgū joprojām neapmierina pieprasījumu.

Kas ir galvenās kultūras vai lopkopības nozares, kurās bioloģiskā produkcija pilnībā apmierina pieprasījumu un kurās sfērās tā vēl nav tik attīstīta, kur šie noteikumi ir daudz grūtāk izpildāmi?
Ļoti aktīvi un produktīvi strādā garšaugu un ārstniecības augu audzētāji, tirgū ir plašs dažādu tēju piedāvājums, t.sk. aptieku tīklā, tomēr arī šeit ir attīstības iespējas. Labvēlīgos gados medus un biškopības produkti ir lielā apjomā, taču arī šeit nevar pateikt, ka tirgus ir piepildīts. Saražotās augkopības un lopkopības produkcijas dažādība ir liela, visu, kas vien Latvijā aug, bioloģiskie lauksaimnieki arī ražo, t.sk. kaņepes, ķimenes un kazu piena produktus. Taču ražošana ir sadrumstalota, līdz ar to pārstrādātājiem nevar piedāvāt pietiekamus izejvielu apjomus. Grūtāk izpildāmi ir nosacījumi dzīvnieku produkcijas pārstrādei. Piena un gaļas produktu ražošanas uzsākšanai ir nepieciešami arī salīdzinoši daudz lielāki ieguldījumi.

Vai šobrīd palielinās vai samazinās to saimnieku skaits, kuri izvēlas pievērsties bioloģiskajai lauksaimniecībai? Kas to galvenokārt ietekmē?
Bioloģisko saimniecību skaita palielinājums pagājušajā gadā bija neliels, arī šogad var prognozēt nenozīmīgu pieaugumu, kaut arī svarīgs ir katrs jaunpienācējs. No 2004.gada straujo saimniecību skaita pieaugumu veicināja papildus atbalsta maksājumi, šobrīd šī tendence ir mazinājusies, zemnieki ir sapratuši, ka bioloģiskajai saimniekošanai ar „zaļo” pārliecību vien nepietiek, ka tas ir gana sarežģīti, noteikumi ir pietiekami stingri un jāzina ir daudz, pie tam ir nepieciešamas arī biznesa iemaņas. Visvairāk saimniecību skaita izmaiņas ietekmē nosacījumi atbalsta maksājumu saņemšanai, kaut vai tas, ka šogad no jauna nebūs iespējams pieteikties atbalsta maksājumiem.

Vēl pirms pāris gadiem lielas problēmas sagādāja bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas realizēšana? Cik lielā mērā šī situācija ir mainījusies? Kur zemnieki var realizēt sevis izaudzēto un vai tas tiek pietiekoši uzsvērts, norādīts, ka konkrētā produkcija ir bioloģiski audzēta?
Bioloģiskās produkcijas realizācijai pašreiz ļoti plašas iespējas ir „zaļajos tirdziņos”, kur paši zemnieki tirgo galvenokārt nepārstrādātus produktus. Krietni palielinājies ir specializēto veikaliņu skaits Rīgā, pa kādam arī citās Latvijas pilsētās. Par bioloģisko produktu tirdzniecību pēdējā laikā interesi izrāda Rimi, ir sāktas sarunas. Būtisks ierobežojums ieiešanai veikalu tīklā ir tad, ja saimniecībā nav atzīta pārstrādes uzņēmuma. No PVD reģistrēta uzņēmuma produkciju var realizēt tikai tiešajā tirdzniecībā vai arī caur savu kooperatīvu. Zaļajos tirdziņos gan ne vienmēr zemnieki uzsver, ka viņu pārdodamā produkcija ir ražota bioloģiski, visur arī nevar uzlīmēt preču zīmi, taču vairums to ar lepnumu dara, neaizmirstot atgādināt arī par saimniecības ieguldījumu tīras vides saglabāšanā.

Cik lielā mērā sabiedrība šobrīd izprot bioloģiski audzētas pārtikas nozīmību?
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) iepriekšējos gados īstenotā programma „Bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus veicināšana” ir būtiski palielinājusi sabiedrības izpratni par produktiem. Vienlaikus arī sabiedrībā pievēršanās dabīgo pašmāju produktu lietošanai uzturā kļūst arvien populārāka, zināmā mērā par modes lietu pozitīvā nozīmē. Veicinošs apstāklis ir pieaugošā bērnu un arī pieaugušo saslimstība ar dažādām alerģiskām slimībām. Sabiedrība ir spiesta izglītoties uztura un dzīvesveida jautājumos, lai arī tas notiek lēni. Paldies arī plašsaziņas līdzekļiem, kuri aktīvi pievēršas šai tematikai. Informācija daudz atrodama arī interneta portālos. Šo aktivitāšu rezultātā veikalos ir būtiski palielinājies preču apgrozījums, arī zaļajos tirdziņos pircēju netrūkst. Taču daļa sabiedrības joprojām jauc preču zīmes „Latvijas Ekoprodukts” un „Kvalitatīvs produkts” uzskatot, ka arī pēdējie, jeb „zaļās karotītes” produkti, ir bioloģiski, kas nav patiesība. Sabiedrība ir tik lielā mērā informēta, cik tā vēlas tāda būt, jo šobrīd vairs nevar runāt par informācijas trūkumu kā tas bija 5-6 gadus atpakaļ.

Vai ir palielinājies pieprasījums pēc bioloģiski audzētas pārtikas un kādas aktivitātes tiek organizētas, lai vairāk mudinātu cilvēkus izglītoties un lietot šo veselīgo pārtiku? A kādiem rezultātiem?
Pieprasījums ir krasi palielinājies pēdējo 2-3 gadu laikā un turpina palielināties. Visnozīmīgākās ir aktivitātes izglītības iestādēs. Bērnu ausis ir visdzirdīgākās. Liela nozīme ir Zaļajiem tirdziņiem, kur veidojas tiešs dialogs ar pircēju. LBLA uz visām Latvijas skolām ir nosūtījusi filmu par bioloģisko lauksaimniecību DVD formātā. Trīs iepriekšējo gadu laikā ir publicēts liels skaits rakstu un intervijas žurnālos un avīzēs, zemnieki piedalās dažādās tematiskajās izstādēs, popularizējot savus ražojumus. LBLA ir īstenojusi vairākus valsts un ES līdzfinansētus projektus bioloģisko produktu tirgus veicināšanai. LBLA lielā mērā ir strādājusi idejas vārdā un entuziasma vadīta, taču šai darbā svarīgākā lieta ir finansējuma pieejamība. Paldies ZM par iepriekš radīto iespēju, taču darbu pārtraukt nedrīkst un tas šobrīd ir apdraudēts.
 
Cik, Jūsuprāt, adekvāts ir valstiskais atbalsts bioloģiskajiem lauksaimniekiem? Kāds tas ir, salīdzinot ar kaimiņvalstīm?
Atbalsta apjoms ir atšķirīgs. Ir valstis, kur tas ir lielāks, piemēram, Zviedrijā par graudaugu platībām 149 EUR/ha, par dārzeņu platībām 575 EUR/ha, par augļu dārziem 862 EUR/ha, par dzīvnieku vienību 195 EUR, savukārt Čehijā 124 EUR par aramzemes ha, 39 par zālājiem, 432 par augļu dārziem, bet 390 par dārzeņiem. Latvijā bioloģiskās saimniecības par zālāju platību apsaimniekošanu var saņemt 138, par laukaugiem 108, dārzeņiem 357, kartupeļiem 318, bet par augļu dārzu kopšanu 419 EUR par ha. Lietuvā, salīdzinot ar Latvijā, atbalsts ir lielāks. Pieejas ir dažādas. Par atbalsta apjoma adekvātumu nevar spriest tikai pēc noteiktās atbalsta likmes uz ha. Svarīga ir kopējā atbalsta politika valstī bioloģisko produktu nodrošināšanai tirgū un attieksmei pret sabiedrības nodrošināšanu ar dabīgiem pašmāju produktiem un vides saglabāšanu kopumā. 2008.gadā ZM apstiprināja bioloģiskās lauksaimniecības rīcības programmu, taču tās īstenošana, izņemot ES atbalsta maksājumus, praktiski nenotiek. Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai ļoti svarīgi ir veikt zinātniskos pētījumus, iekārtot labākās pieredzes demonstrējumus saimniecībās, nodrošināt izglītības iespējas, veicināt pārstrādi un kooperāciju, un veikt citas, tā saucamās paralēlās darbības, kas veido labvēlīgu vidi bioloģisko produktu ražošanai. Ja valstī notiks pārdomāts un mērķtiecīgs darbs ekonomiskās situācijas uzlabošanai ar akcentu uz sabiedrību, tad varētu sagaidīt arī atbilstošu attieksmi pret bioloģiskās lauksaimniecības tālāko virzību.

Kā Jūs prognozējat, kā bioloģiskā lauksaimniecība kā nozare varētu attīstīties tuvākajā nākotnē (piecgadē)?
Tuvākajos piecos gados, kuri būs arī jau otrais saistību periods ES maksājumiem, notiks bioloģiskās lauksaimniecības stabilizācija. Saimniekošanu pārtrauks tie uzņēmumi, kuriem nebūs pa spēkam izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības vai arī nevēlēsies tās turpināt, nedaudz nāks klāt jaunas saimniecības, jo zaļās saimniekošanas ideja nav sveša daudziem lauksaimniekiem, pie tam bioloģiskie ražojumi neapšaubāmi ir nišas produkti un šī niša Latvijā nav piepildīta. No vienas puses ir skumji, ka daļa saimniecību pārtrauks darbību, taču tas notiks oficiālajos reģistros, nevis pēc būtības. Tie zemes īpašnieki, kuri savu zemīti ir sākuši apsaimniekot videi draudzīgā veidā, to vairumā gadījumos arī turpinās. Domāju, ka turpmāko 5 gadu laikā bioloģiskās lauksaimniecības apjoms saglabāsies ap 7% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tas nav slikts rādītājs, ja ES vidēji ir 4%. Rīcības programmā gan 2013.gadā ir plānots sasniegt 10% apsaimniekoto platību, taču, vērtējot šī brīža situāciju, tas šķiet ir visai optimistiski, lai arī bioloģiskie lauksaimnieki pie šī uzstādījuma turēsies stingri, parasot ZM pieņemt labvēlīgus un uz nākotni vērstus lēmumus.