Tweet

Vizītes pirmajā dienā Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze, atsaucoties uz Polijas prezidenta ielūgumu, apmeklēja Varšavas Sacelšanās muzeju, kurā apskatāmas dokumentālas liecības par 1944. gada notikumiem Polijā. Muzejā apkopotas 1944. gada sacelšanās dalībnieku atmiņas, personīgās lietas, kā arī oficiālo iestāžu arhīvu materiāli, tādejādi apmeklētajam ļaujot iepazīt ne vien 63 sacelšanās dienu militāros notikumus, bet arī izprast civilo iedzīvotāju pārdzīvojumus un ciešanas.

Valsts prezidentu un Lilitu Zatleres kundzi ar muzeja ekspozīciju, kurā, līdzīgi kā Latvijas okupācijas muzejā, iespējams iepazīt tautas vēstures drūmākās lappuses, iepazīstināja Sacelšanās muzeja direktora vietnieks Dariušs Gavins.

„Tuvāk iepazīstot Polijas tautas vēstures skarbākās lappuses un nesalaužamo brīvības cīņu garu, es daudz personīgāk un precīzāk izprotu iemeslus un to cilvēcisko pārliecību, kas Latvijas poļus, nezaudējot savu nacionālo identitāti, jau padomju gados mudināja iesaistīties pret režīmu vērstās neformālās kustībās un atmodas gados uz barikādēm stāvēt plecu pie pleca ar latviešiem,” pateicoties par izsmeļošo ekspozīcijas skaidrojumu, Sacelšanās muzeja apmeklējuma nobeigumā teica Valsts prezidents.

Pirmdienas vakarā Valsts prezidents tiksies ar Polijas latviešu kopienas pārstāvjiem, tajā skaitā Varšavā studējošiem Latvijas jauniešiem, ar kuriem tiks pārrunāta Latvijā un Polijā iegūstamās augstākās izglītības savietojamība, līdzīgais un atšķirīgais.
 
Vizītes otrajā dienā Valsts prezidents noliks vainagu pie Nezināmā Kareivja kapa, un pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas Belvederā notiks Latvijas un Polijas prezidentu un delegāciju sarunas. Tāpat notiks arī Valsts prezidenta tikšanās ar Polijas Republikas augstākajām amatpersonām – Polijas Ministru prezidentu, Polijas Republikas Sejma priekšsēdētāju, kā arī Polijas Senāta priekšsēdētāju.
 
Sarunu gaitā plānots apspriest Latvijas un Polijas divpusējo attiecību ekonomiskās un kultūras sadarbības jautājumus, kā arī Eiropas enerģētikas politiku un enerģētisko drošību.

Nozīmīgu lomu šeit gan Polijai, gan arī Latvijai spēlē kopīgie enerģētiskie projekti - Ignalinas atomelektrostacija, PowerBridge savienojums starp Lietuvu un Poliju, kā arī gāzes piegādes infrastruktūras attīstība. Ņemot vērā projektu īstenošanai nepieciešamo ilgstošo laiku, kā arī to, ka jau sākotnējā stadijā Ignalinas projekts ir nedaudz aizkavējies, sarunu gaitā Valsts prezidents plānojis pārrunāt abām pusēm veicamos darbus, lai aktivizētu projekta virzību.

Tāpat kā Latvija, arī Polija par vienu no savām prioritātēm ir definējusi aktīvu darbību Eiropas kaimiņu politikas ietvaros, palīdzot Gruzijai, Ukrainai, Moldovai turpināt demokrātisko reformu ceļu. Tāpēc, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas pieredzi un plānus attīstības sadarbības jomā, Valsts prezidents iecerējis pārrunāt iespējamo abu valstu rīcības koordināciju, gan lai novērstu iespējamu dublēšanos, gan arī lai nodrošinātu sekmīgu un savstarpēji papildinošu Latvijas un Polijas projektu virzību ES kaimiņvalstīs.

Tiekoties ar Polijas Republikas augstākajām amatpersonām, Valsts prezidents apspriedīs arī ES–Krievijas attiecību – kā politisko, tā ekonomisko un kultūras - attīstības perspektīvas un veidu, kā īstenot ES centienus veidot kopīgu savienības politiku attiecībā uz trešajām valstīm.

Oficiālās vizītes ietvaros Valsts prezidents piedalīsies LIAA pārstāvniecības atklāšanā Varšavā.