Tweet

Eirobarometra pavasara pētījums atklāj, ka pilsoņu noskaņojums pret ES kopumā nav mainījies, turpretim viņu priekšstatus par ekonomikas stāvokli un izredzēm satricinājusi finanšu krīze.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma, kura atbild par iestāžu attiecībām un komunikācijas stratēģiju, par šo pētījumu teica: “Eirobarometrs atspoguļo, ka tagad dzīvojam grūtos laikos. Pilsoņus acīmredzami satrauc ekonomikas krīze. Eiropas Savienības uzdevums ir īstenot nesen pieņemto atveseļošanās paketi. Atgādināšu, ka nav krities atbalstītāju skaits dalībai Eiropas Savienībā, nedz arī sarucis to cilvēku skaits, kas uzskata, ka ir izdevīgi būt ES. Tas varētu nozīmēt, ka cilvēki uztver ES daļa no risinājuma.”

Svarīgākā pētījuma iezīme ir tā, ka ES pilsoņi pesimistiski vērtē pašreizējos ekonomikas apstākļus un izredzes.

Vairāk nekā divas trešdaļas ES pilsoņu (69%, +20 procentu punkti kopš 2007. gada rudens) uzskata, ka to valsts ekonomika ir sliktā stāvoklī salīdzinājumā ar 58% (+31) pilsoņu, kas uzskata, ka sliktā stāvoklī ir Eiropas ekonomika. Pirmo reizi šajā pētījumā lūgts novērtēt pašreizējo globālo ekonomikas stāvokli, un vērtējums neatšķiras no viedokļa par valsts ekonomikas stāvokli, proti, 71 % aptaujāto uzskata, ka tas ir neapmierinošs.

ES pilsoņiem zudušas arī cerības par pozitīvu attīstību tuvākajā nākotnē. Vairāk nekā puse uzskata, ka viņu valsts ekonomika pasliktināsies nākamo divpadsmit mēnešu laikā, turpretim 41 % tā domā par ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā un 49 % — pasaulē.

37 % (+17) ES pilsoņu uzskata, ka ekonomikas stāvoklis ir viena no svarīgākajām problēmām, kas valstīm pašlaik jārisina; tā tāpat kā inflācijas līmenis ir kļuvusi par samilzušāko problēmu valstī.

Kopš 2008. gada pavasara trīs galvenie rādītāji par sabiedrības vispārējo attieksmi pret ES, proti, atbalsts dalībai ES (53 %, +1), dalības priekšrocības (56 %, +2) un priekšstats par ES (45 %, -3), nav mainījušies vai ir nedaudz pasliktinājušies.

Arī uzticēšanās Eiropas iestādēm (47 % — Eiropas Komisijai, 51 % Eiropas Parlamentam un 48 % — Eiropas Centrālajai bankai) joprojām ir gana stabila, bet neuzticēšanās tām ir nedaudz paaugstinājusies.

Gruzijas konflikta jautājumā 26 % ES pilsoņu uzskata, ka Eiropas Savienībai bija vissvarīgākā loma konflikta izbeigšanā, un 60 % ir pārliecināti, ka šis konflikts varētu ietekmēt enerģijas piegādes drošību Eiropas Savienībā.

Teju puse ES pilsoņu (48 %) norādīja, ka paplašināšanās ir stiprinājusi Eiropas Savienību, un ap divām trešdaļām (65 %) uzskata, ka Berlīnes mūra krišana bija ES ieguvums.

Patlaban par Eiropas celšanas procesa galveno mērķi tiek minēta ES ekonomikas un izaugsmes veicināšana, un 23 % uzskata, ka Eiropas veidošanas galvenajam mērķim būtu jābūt visu ES pilsoņu dzīves līmeņa uzlabošanai.

Šo "Standard Eurobarometer” pētījumu veica „TNS Opinion & Social”, izmantojot tiešās intervijas. No 2008. gada 6. oktobra līdz 6. novembrim kopumā intervēja 30 130 cilvēkus. “Standard Eurobarameter" pētījumi tiek veikti divreiz gadā: pavasarī un rudenī. Šā sabiedriskās domas pētījuma pirmos rezultātus var atrast Eiropas tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm


Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085414, 67085421
ivars.busmanis@ec.europa.eu;
kaspars.kreics@ec.europa.eu;
comm-rep-latvia@ec.europa.eu
Internetā: ec.europa.eu/latvija