Tweet

Reaģējot uz ASV ekonomikas ieslīgšanu recesijā, kas, pēc pēdējiem atzinumiem, sākusies jau pagājušajā gadā, Federālo rezervju sistēma pazeminājusi bāzes procentu likmi līdz 0-0,25%. ASV centrālās bankas sniegtais atbalsts ekonomikai līdz šim bijis daudz agresīvāks nekā citās vadošajās pasaules valstīs, lai gan pēdējos ceturkšņos ASV ekonomikas lejupslīde bijusi pat mazāka nekā eirozonā un Japānā.

Pēc pēdējām aplēsēm ASV iekšzemes kopprodukts trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājies par 0,1%, bet otrajā ceturksnī vēl bijis pieaugums. Savukārt eirozonas ekonomika gan otrajā, gan trešajā ceturksnī sarukusi par 0,2%, bet Japānā bijis attiecīgi 0,9% un 0,1% kritums.

Pēc šī pēdējā pazeminājuma bāzes procentu likme ASV jau ir zemāka nekā Japānā, kur tā ir 0,3%, un būtiski zemāka nekā eirozonā – 2,5%. Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē jau ir izteicies, ka janvārī banka varētu ieturēt pauzi likmju pazemināšanas procesā un tālākas likmju apgriešanas iespējas ir ierobežotas.

Šāda centrālo banku politika līdzās citiem faktoriem ir veicinājusi dolāra kursa kritumu pret eiro, pēc FRS lēmuma tam uz brīdi noslīdot līdz 1,4192 dolāriem par eiro, kas ir zemākais līmenis kopš šā gada 30.septembra. Pastāv liela iespēja, ka dolāra kurss tuvākajā laikā turpinās pazemināties un nākamā gada pirmajos mēnešos var noslīdēt līdz 1,5 dolāriem par eiro.

Dolāra kursa potenciālā pazemināšanās vienlaikus ar procentu likmju kritumu, 3 mēnešu LIBOR likmei noslīdot jau zem 2%, atkal var izraisīt interesi par šīs valūtas izmantošanu kredītos. Tomēr šis gads jau parādīja, cik strauji situācija valūtu tirgū var mainīties, dolāra kursam dažu mēnešu laikā pieaugot vairāk nekā par 20% - no 1,6 dolāriem līdz 1,24 dolāriem par eiro oktobra beigās, un attiecīgi pieaugot dolāru kredītu ņēmēju izdevumiem. Arī šobrīd centrālajai bankai aktīvāk stimulējot ekonomiku, Savienotās Valstis var izrādīties pirmās, kas pārvarēs krīzi, piedzīvojot arī nacionālās valūtas vērtības pieaugumu.


Ieva Vēja,
DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste