Tweet

Šodien Eiropas Parlaments apstiprināja Klimata un enerģētikas likumdošanu, ar kuru nosaka jauno ES siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS), kā arī regulē atjaunojamo energoresursu jomu. Eiropas Parlamenta debatēs deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, UEN)norādīja: "Būtiski, ka ES saglabājusi iepriekš noteiktos mērķus palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā, neskatoties uz pašreizējo globālo finanšu un ekonomisko krīzi un to, ka šobrīd fosilo kurināmo cenas īslaicīgi ir kritušās. Atzinīgi vērtēju to, ka Latvijai no 42 uz 40 % ir ticis samazināts atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvars, kas tai jāsasniedz 2020. gadā, jo Latvijai jau līdz šim ir bijis viens no augstākais atjaunojamās enerģijas patēriņa rādītājiem ES. Lielākas saistības tagad jāuzņemas tām valstīm, kuras mazāk darījušas iepriekš".

Jaunā Direktīva paredz, ka tiks veicināta "otrās paaudzes" jeb no atkritumiem, atlikumiem, aļģēm u.c. līdzīgiem materiāliem ražotās biodegvielas ražošana, kas, turklāt, nekonkurē ar pārtikas ražošanas sektoru. Tā tiks ieskaitīta valstu mērķos dubultā apjomā. R. Zīle: "Biodegvielai izvirzītie ilgtspējības kritēriji un piedāvātā nākamo paaudžu biodegvielas veicināšanas sistēma, manuprāt, ir labs kompromiss un risinājums konfliktam starp pārtikas ražošanu un biodegvielu".

Par jauno ES siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmu R Zīle norāda: " Jaunajā Direktīvā dalībvalstu veiktais emisiju samazināšanas progress jeb t.s. pirmā Kioto saistību perioda progress tiks ņemts vērā. Panāktais risinājums par 2% no izsolāmā emisiju kvotu daudzuma, kas tiks pārdalīti starp tām deviņām dalībvalstīm, kuras no 1990. līdz 2005. gadam samazinājušas emisijas par vairāk nekā 20%, padara sistēmu godīgāku pret jaunajām ES dalībvalstīm, kuru emisiju apjomi šajā laika periodā ekonomisku iemeslu pēc bija nesamērīgi mazi. Deviņdesmitajos gados Latvijā bija rūpniecības sektora apsīkums, un izmešu apjoms bija ļoti neliels".

Savukārt, attiecībā uz atļauto emisiju palielinājumu sektoros, ko neaptver ES emisiju tirdzniecības sfēra, Latvijai ir piešķirts viens no lielākajiem palielinājumiem un tas ir + 17%.

Atjaunojamās enerģijas Direktīvas galvenais mērķis ir līdz 2020.gadam panākt, ka atjaunojamo enerģiju īpatsvars ES sasniedz 20% no kopējā enerģijas patēriņa. Lai to sasniegtu, direktīva nosaka saistošus mērķus katrai dalībvalstij, kas sasniedzami, palielinot atjaunojamās enerģijas patēriņu elektrības, kurināšanas, dzesēšanas un transporta jomās, kā arī veicinot energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu. Dalībvalstīm būs jāsagatavo konkrētām prasībām atbilstoši atjaunojamās enerģijas rīcības plāni, kā sasniegt sev noteiktos saistošos mērķus.

Latvijai, kam 2005.gadā atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvars bija 32,6%, 2020. gadā būs jāsasniedz 40%.

ES Siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēma tiek reformēta, lai  nākotnē būtiski samazinātu izmešu apjomus: Kopienas sistēmas aptvertajā sektorā 2020. gadā ir jāpanāk emisiju samazinājumu par 21 % salīdzinot ar 2005. gadā (t.s. bāzes gadā) reģistrēto līmeni.

No 2013. gada ETS emisiju ierobežojums elektroenerģijas un rūpniecības nozarēs tiks noteikts nozaru līmenī. Kopējā ETS emisiju ierobežojuma samazinājums paredzēts lineārā veidā un tas būs ik gadu par 1,74% no kvotu apjoma, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. gadam.

Līdz šim uzņēmumiem tika piešķirtas bezmaksas kvotas, un, vajadzības gadījumā bija iespēja iegādāties papildu kvotas. No 2013. gada visas kvotas enerģijas ražošanas un CO2 uztveršanas nozarēs paredzēts piešķirt izsoles ceļā. Citos sektoros par velti piešķirto kvotu daudzumu samazinātu pakāpeniski. 88 % no izsolāmo kvotu kopapjoma tiks sadalīti starp dalībvalstīm atkarībā no tā, kāda bija to relatīvā procentuālā daļa no 2005. gada emisijām. Līdz 2020. gadam bezmaksas kvotu sadalīšana tiks gandrīz pilnībā atcelta; papildus nepieciešamās kvotas uzņēmumi varēs iegādāties. Neliels apjoms bezmaksas kvotu tiks saglabāts nozarēs ar augstu energo patēriņu.

Lai sasniegtu 2007. gada pavasara Eiropadomes secinājumos noteikto apņemšanos ES līdz 2020. gadam sasniegt vismaz 20% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoma samazinājumu salīdzinājumā ar 1990.gadu, Eiropas Komisija 2008. gada sākumā publiskoja t. s. Klimata pārmaiņu un enerģētikas normatīvo aktu projektu paketi.

Pašlaik sistēmā ir iesaistītas tādas nozares kā, piemēram, spēkstacijas, cementa, stikla, kaļķa, ķieģeļu, keramikas, celulozes rūpniecība. Komisijas priekšlikumā paredzēts paplašināt sistēmas tvērumu, iekļaujot tajā jaunas nozares: ķīmiskā rūpniecība, alumīnija ražošana, oglekļa savākšana un noglabāšana un vairāku gāžu ražošana.


Papildu informācijai:
Ance Gulbe
UEN politiskas grupas administratore
ance.gulbe@europarl.europa.eu
telefons:+ 33 3 881 73709 (Strasbūra)
gsm:+ 32 486 936 955 (Brisele)

Guna Zaķe - Baltā
deputāta R. Zīles palīdze
roberts.zile-assistant2@europarl.europa.eu
telefons:+ 32 2 28 47224 (Brisele)
+ 33 3 881 77224 (Strasbūra)
gsm:+ 32 484 925 924
gsm: + 371 291 274 33
fakss:+ 32 2 28 49224 (Brisele)
+ 33 3 881 79224 (Strasbūra)
www.ep-uen.lv/zile