Tweet

Šodien, 16. decembrī, notika titulam „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” pieteikto pilsētu – Rīgas, Cēsu, Jūrmalas un Liepājas – pirmās atlases kārtas prezentācija starptautiskajai žūrijai. No četrām pretendentēm konkursa otrajai kārtai izvirzītas Cēsis, Rīga un Liepāja. Kura no Latvijas kandidātēm kļūs par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, visa pasaule uzzinās 2009. gada 15. septembrī, kad noslēgsies konkursa otrā kārta.

Konkursa otrās atlases kārtas ietvaros pretendentiem būs atbilstoši atlases žūrijas ieteikumiem jāpilnveido pieteikumi un noteiktā laikā tie jāiesniedz LR Kultūras ministrijā.

Cēsis ir apņēmušās Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu 2014.gadā īstenot visā Vidzemē. Atbalstot Cēsis, Vidzemes pilsētas - Valmiera, Alūksne, Valka, Gulbene, Madona, Limbaži un Ainaži - ir vienojošās sadarbības projektā, lai apvienotu spēkus kopīgam mērķim – Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai.

Par kopēju sadarbību Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta ietvaros Cēsu pilsētas dome ir vienojusies arī ar Vidzemes augstskolu. Vienošanās paredz abu partneru sadarbību izglītībā, pētījumu izstrādē, konferenču un pasākumu rīkošanā, kopīgu projektu un partnerību veidošanā partneriem nozīmīgās jomās, tādejādi sekmējot Vidzemes reģiona konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.

Latvijas mērogā Cēsis jau vairākkārtēji ir pierādījušas, ka, uzdrīkstoties un izvirzot lielus mērķus, var sasniegt nozīmīgus rezultātus. Apliecinājums tam - Cēsu 800 gadu svinības, kas tika iekļautas UNESCO 2006. gada notikumu kalendārā, Cēsu Mākslas festivāls, kas ir lielākais profesionālās mākslas festivāls Latvijā un atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, turklāt Vidzemes reģionā ir visspēcīgāk saglabājušas kultūras aktivitāšu tradīcijas Latvijā.

Rīgas pieteikumā Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2014. gadā, kā viens no galvenajiem principiem tika uzsvērta atvērtība ikvienam ieinteresētam valsts iedzīvotājam un pašvaldībai.

Pieteikums balstīts uz trīs Rīgas projekta “atslēgām” – radošumu, robežu paplašināšanu kultūras jēdziena izpratnei, jauna veida saskarsmi starp Rīgas, visas Latvijas un Eiropas cilvēkiem, organizācijām, institūcijām. Tāpat viens no pieteikuma mērķiem ir mainīt domāšanu, saskatot kultūru kā pievienotās vērtības radītāju, radošo industriju un jebkuras citas nozares stimulētāju. Jau sākot ar nākamo gadu, kas Eiropas Savienībā ir pasludināts par radošuma un inovāciju gadu, Rīga savās aktivitātēs uzsvērs radošuma nozīmi. Dažādas radošas izpausmes ir atslēga katra iedzīvotāja dzīves kvalitātes uzlabošanai, radošo industriju attīstībai un ilgtspējīgas pilsētas attīstībai, uzsvērts pieteikumā.

Rīga ir gatava kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā, apliecinot savu potenciālu rīkot Eiropas mēroga pasākumus.

Atbalstu Rīgai ir paudusi Amsterdama, Alborga, Bratislava, Dublina,  Ļubļana, Luksemburga, Nikosija (Grieķija), Stokholma, Taipeja, Tallina, Tartu, Upsala, Pori, Varšava un Viļņa. Savukārt savu atbalstu Rīga paudusi Zviedrijas 2014. gada pretendentēm - Lundai, Umeo, Kalmārai, Jēvlei, Norčēpingai, Upsalai.

 Mērķis Rīgai kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu nav spontāna ideja, bet gan mērķtiecīgi plānota darbība, kas iekļaujas Rīgas pilsētas kultūras stratēģijas koncepcijā. Rīga jau tagad aktīvi darbojas Eiropas kultūras dzīvē, piedaloties daudzos sadarbības tīklos, turklāt partnerpilsētas ir ieinteresētas mācīties no Rīgas kultūras dzīves pieredzes.

Liepājas un Kurzemes pieteikums Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. titulam veidots, izmantojot Liepāju kā mikromodeli Eiropas Savienībai, kur centrālā loma paredzēta tieši Liepājas un Kurzemes reģiona iedzīvotājiem.

Pieteikums konkursa pirmajai kārtai ir ne tikai visaptverošs ideju apraksts, bet piedāvā arī līdz šim plašāko sadarbības modeli visas Kurzemes kultūras dzīves attīstībai. Atbalstu un gatavību sadarboties kopīgam mērķim izteikušas sešas Kurzemes pašvaldības – Kuldīgas, Ventspils, Saldus, Talsu, Aizputes pilsētu pašvaldības un Grobiņas pagasta pašvaldība, kā arī Kurzemes plānošanas reģiona administrācija un Kurzemes tūrisma asociācija. Tāpat gatavību stiprināt sadarbību kultūras, tūrisma, izglītības un citās projektam nozīmīgās sfērās izteikušas Liepājas sadraudzības pilsētas Elblonga (Polija), Gdiņa (Polija), Guldborgsunda (Dānija), Helsingborga (Zviedrija), Nineshamna (Zviedrija), Klaipēda (Lietuva), kā arī jaunās partneres sadarbībai kultūras jomā - Kotka (Somija) un Nante (Francija).

Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls tiek piešķirts, izvērtējot īpašo kultūras pasākumu programmu, ko pilsēta piedāvā attiecīgā gada laikā. Šis tituls ir kas vairāk par nosaukumu, tas ir pilsētas kultūras jomas auglīga gada vainagojums. Tam ir jābūt īpašam gadam. Pilsēta tiek aicināta izmantot savas īpašās kvalitātes un pierādīt radošās spējas.

Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēm gada garumā jārada iespēja pastiprināt starpvalstu sadarbību kultūras jomā un veicināt ilgtspējīgu dialogu Eiropas līmenī. Tām ir jāizceļ kopīgie aspekti un Eiropas kultūru daudzveidība, kurā iekļauta arī pastāvīgo, migrējušo vai jauno iebraucēju no Eiropas un citām valstīm nestās kultūras bagātība. Viens no pasākuma galvenajiem mērķiem ir sekmēt savstarpējās zināšanas, kas Eiropas pilsoņiem varētu būt vienam par otru, un tādējādi radīt sajūtu par piederību vienai kopienai. Šajā ziņā pasākuma kopējam skatījumam jābūt „eiropeiskam”, un programmai jābūt interesantai Eiropas līmenī.

Iepriekšējās atlasēs gūtā pieredze liecina, ka visas pilsētas, kuras savu kandidatūru sagatavoja nopietni, veikto darbu var izmantot, pat ja tās galu galā nav izvirzītas par titula ieguvējām. Nozares speciālistu mobilizācija, pārdomas par kultūras politiku, plānotās partnerattiecības var tikt izmantotas, lai pilsētas kultūras dzīvei dotu jaunu iedvesmu.

Ik gadu kultūras galvaspilsētas nosaukumu nes divas Eiropas pilsētas. 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tiks vienai Latvijas un vienai Zviedrijas pilsētai.


Informāciju sagatavojusi
Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste
67078164