Tweet

Komisija šodien pieņēma ziņojumu par to, kā tiek piemērota Direktīva 2004/38/EK par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Ziņojumā secināts, ka direktīvas iekļaušana valstu tiesību aktos kopumā ir diezgan neapmierinoša. Ziņojumā ir izklāstīti pasākumi, kurus Komisija īstenos, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis uzlabo savus tiesību aktus un administratīvo praksi tā, lai ES pilsoņu tiesības netiktu ierobežotas.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par tiesiskumu, brīvību un drošību atbildīgais komisārs šajā saistībā paziņoja: „Personu brīva pārvietošanās ir viena no iekšējā tirgus pamatbrīvībām, kas sniedz labumu ES pilsoņiem, dalībvalstīm un Eiropas ekonomikas konkurētspējai. Trūkumi, īstenojot ES tiesību aktus šajā jomā, varētu radīt situāciju, kad tiek pārkāpti principi, kas veido pašus Eiropas pamatus. Šā iemesla dēļ Komisija pastiprinās savus centienus, lai nodrošinātu, ka ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi efektīvi un pilnvērtīgi bauda tiesības, kas viņiem pienākas saskaņā ar šo direktīvu. Lai to panāktu, Komisija pilnībā izmantos pilnvaras, kas tai piešķirtas atbilstoši EK līgumam, vajadzības gadījumā uzsākot pārkāpumu izmeklēšanas procedūras, sniedzot norādījumus dalībvalstīm un nodrošinot, ka ES pilsoņi ir informēti par savām tiesībām.”

Direktīva 2004/38/EK ir vienots juridisks instruments par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties. Direktīvā ir noteiktas vienkāršas administratīvas formalitātes, un saskaņā ar šo direktīvu ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri ir uzturējušies uzņēmējā dalībvalstī piecus gadus, ir tiesības pastāvīgi uzturēties šajā valstī. Ar direktīvu ģimenes atkalapvienošanās tiesības noteiktos apstākļos attiecina arī uz reģistrētiem partneriem.

Dalībvalstīm bija jāpieņem tiesību akti un administratīvie noteikumi, kas vajadzīgi, lai līdz 2006. gada 30. aprīlim nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Viens no Komisijas uzdevumiem ir nodrošināt, ka ES tiesību aktus efektīvi īsteno valsts vai vietējā līmenī, tādējādi sniedzot labumu ES pilsoņiem. Tagad, pēc divarpus gadiem, ir pienācis laiks izvērtēt, kā dalībvalstis ir izpildījušas šo pienākumu.

Visas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts tiesību aktus, ar kuriem aizsargā ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienības teritorijā.

Kaut arī dažās jomās valstu tiesību akti nodrošina labāku attieksmi pret ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem nekā to pieprasa ES tiesību akti, neviena dalībvalsts direktīvu nav iekļāvusi savos tiesību aktos efektīvi un pareizi visā tās kopumā. Neviens no direktīvas pantiem nav pārņemts efektīvi un pareizi visās dalībvalstīs.

Direktīvas iekļaušana valstu tiesību aktos kopumā ir diezgan neapmierinoša.

Tikai Kipra, Grieķija, Somija, Portugāle, Malta, Luksemburga un Spānija ir pieņēmušas pareizi vairāk nekā 85 % no direktīvas noteikumiem.

Savukārt Austrija, Dānija, Igaunija, Slovēnija un Slovākija ir pieņēmušas pareizi mazāk par 60 % no direktīvas noteikumiem.

Šo situāciju uzlabo tas, ka valstu tiesas un iestādes (vismaz dažos gadījumos), šķiet, pareizi piemēro nepareizi pārņemtos direktīvas noteikumus – neraugoties uz to, ka trūkst viennozīmīgu rakstisku pamatnostādņu par tiesu un pārvaldes iestāžu rīcības brīvību šajā jomā.

Problēmas saistībā ar ES pilsoņu pamattiesību pastāvīgu pārkāpšanu, tiem īstenojot savas tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā, galvenokārt attiecas uz

•    ģimenes locekļu no trešām valstīm ieceļošanas un uzturēšanās tiesībām (problēmas ar ieceļošanas vīzām vai robežas šķērsošanu, tādi ar uzturēšanās tiesībām saistīti nosacījumi, kas nav paredzēti direktīvā, un novēlota uzturēšanās atļauju izdošana) un

•    prasībām, saskaņā ar kurām ES pilsoņiem kopā ar pieteikumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai jāiesniedz papildu dokumenti, kas nav paredzēti direktīvā.

Dalībvalstis ir atbildīgas par to, ka tiek garantētas ES pilsoņu tiesības un viņi tiek informēti par savām tiesībām.

Komisija turpinās tehniskajā līmenī sadarboties ar dalībvalstīm. Šīs sadarbības gaitā ir jau apzināti vairāki jautājumi (jo īpaši noziedzības un ļaunprātīgas izmantošanas jomā), kas turpmāk jāapspriež un sīkāk jānoskaidro.

Komisija plāno piedāvāt informāciju un sniegt atbalstu, 2009. gada pirmajā pusē izstrādājot pamatnostādnes par vairākiem jautājumiem, kuru īstenošanas vai piemērošanas gaitā ir radušās problēmas.

Komisija arī mudinās dalībvalstis uzsākt skaidrojošas informatīvas kampaņas, lai informētu ES pilsoņus par direktīvā paredzētajām viņu tiesībām, un atbalstīs dalībvalstis šo kampaņu īstenošanā.

Lai iegūtu papildinformāciju par priekšsēdētāja vietnieka Barro darbību, lūdzam skatīt viņa tīmekļa vietni:

http://ec.europa.eu/commission_barroso/barrot/welcome/default_en.htm


Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085414, 67085421
ivars.busmanis@ec.europa.eu;
kaspars.kreics@ec.europa.eu;
comm-rep-latvia@ec.europa.eu
Internetā: ec.europa.eu/latvija