Ielogoties
|
Reģistrēties
Kontakti
Reitingi
Tava ziņa
Arhīvs
Kalendārs
Sākums
RSS Feed
Saturs atjaunots pirms
ne vairāk kā 4 stundam
Šodien ir 2025. gada
10. maijs
20:36:21
Makroekonomika
» Par IKP datiem trešajā ceturksnī
Jaunākā informācija
Makroekonomika
Uzņēmējdarbība
Sociālpolitika
Eiropas Savienība
Sports
Kultūra
Izklaide
Pasaule
Izvēlies kategoriju:
Rādīt informāciju:
Ziņas
Foto ziņas
Preses relīzes
Tirgus ziņas
Intervijas
Par IKP datiem trešajā ceturksnī
Autors: Ieva Vēja, 09/12/2008 16:22
Tweet
Precizētie dati par iekšzemes kopproduktu trešajā ceturksnī parāda, ka ekonomikas lejupslīde ir bijusi vēl pat nedaudz straujāka un IKP, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 4,7%.
Kā jau lika domāt pirms mēneša publiskotās provizoriskās aplēses, sarukums trešajā ceturksnī ir skāris ne tikai mazumtirdzniecību un apstrādes rūpniecību, kur par kritumu jau signalizēja ikmēneša rādītāji, bet arī citas nozares. Tajā skaitā strauju kritumu piedzīvojusi būvniecības nozare, kur pieaugums ceļu būves sektorā vairs nav spējis kompensēt straujo kritumu dzīvojamo un tirdzniecības ēku būvniecībā. No lejupslīdes nav izvairījusies arī transporta un sakaru nozare, kur gada sākumā Krievijas tranzīta plūsmu pārorientācijas ietekmē pieredzēto kāpumu pārmācis ar vietējo tirgu saistīto pārvadājumu kritums.
Izlietojuma aspektā praktiski vienlīdz strauji krities gan privātais patēriņš, gan uzņēmumu pamatkapitāla veidošana un niecīgs pieaugums vēl saglabājies valdības patēriņā. Visi šie dati signalizē, ka ceturtajā ceturksnī IKP sarukums var kļūt vēl straujāks, jo vietējā patēriņa un investīciju ziņā kādas pozitīvas izmaiņas ir grūti saskatīt, bet valdības patēriņš izdevumu samazināšanas rezultātā arī jau būs piedzīvojis kritumu, un negatīvā situācija pasaules tirgos tālāk ierobežos eksporta pieaugumu.
Pie pašreizējiem IKP sarukuma tempiem ir ļoti svarīgi, lai Latvijai būtu pieejami līdzekļi ne tikai tekošo maksājumu segšanai, bet arī ekonomikas stimulēšanai, ko var nodrošināt ekonomikas stabilizācijas plāns un vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu. Paredzētās nodokļu izmaiņas, paaugstinot PVN likmi un pazeminot IIN likmi kā nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu ir jau ilgāku laiku diskutēts un atbalstāms solis. Pārdomas tajā pašā laikā rada izmaiņu procentuālie lielumi un tas, vai kopējais nodokļu slogs šajā gadījumā nepalielinās, ekonomikas atbalsta ziņā nedodot vēlamo efektu.
Ieva Vēja,
DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste
Atgriezties uz sākumu
|
VISAS ZIŅAS
|
VISAS FOTOZIŅAS
|
VISAS RELĪZES
|
VISAS INTERVIJAS
KOMENTĀRI
Jūs varat pievienot savu komentāru ziņai, kas tiks nosūtīts portāla redaktoram. Ja tas saturēs aktuālu un redakcijai saistošu informāciju, ziņa tiks papildināta ar Jūsu iesūtīto komentāru un Jūs vai Jūsu norādītā persona tiksiet norādīti kā ziņas papildinājuma pirmavoti.
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Vēlos saņemt citus jaunākos komentārus par šo rakstu, savā e-pastā!
Tava ziņa:
Sagatavot drukai
Vēlies pārpublicēt ziņu?
Uz augšu