Tweet

Saskaņā ar CSP apkopotajiem datiem, 2008. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2007. gada trešo ceturksni IKP saruka par 4,6% (ātrais novērtējums bija 4.2%).

Nordea Markets finanšu eksperts Andris Lāriņš:

„Latvijas ekonomikas lejupslīde šā gada trešajā ceturksnī bijusi dziļāka nekā to uzrādīja provizoriskie IKP dati. Tas liek domāt, ka šobrīd publicētās prognozes par ekonomikas attīstību nākamajā gadā var nākties koriģēt uz leju. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no valdības un SVF sarunu rezultāta un ekonomikas stabilizācijas pasākumu apstiprināšanas Saeimā. Diemžēl nesāpīgu risinājumu šajā situācijā Latvijai nav un prieks par lata neaizskaramību mīsies ar sāpīgiem pasākumiem budžeta izdevumu samazināšanā un ieņēmumu palielināšanā.

Kā rāda CSP dati pa nozarēm, ekonomiku visvairāk bremzē tādi sektori kā dzīvojamo ēku būvniecība (iet kopsolī ar kredītu pieauguma tempu kritumu), automobiļi (arī kredītu jautājums), koksne un koka izstrādājumi (mājokļu tirgus un patēriņa kritums), kas arī nākamajos ceturkšņos būs galvenie izaugsmes bremzētāji.

Lielākie ekonomikas bremzētāji pa darbības veidiem ir viesnīcas un restorāni (ļoti jūtīgs sektors attiecībā uz PVN iespējamo paaugstinājumu), finanses (kreditēšanas burbuļa plīšanas sekas) un apstrādes rūpniecība (sekas patēriņa kritumam).

Ļoti grūti atrast kādas pozitīvas nianses. Lielākie IKP vilcēji ir ceļu būvniecība (cik naudas ceļiem tiks atvēlēts nākamajā gadā?), pasts un sakari (iespējama negatīva ietekme no patēriņa un PVN izmaiņām).

Ekonomikas atveseļošanai pamatā ir nepieciešams ilgtermiņa darbības plāns, nauda, patēriņš un optimisms. Par pirmo un otro punktu tagad rūpējas valdība, trešais un ceturtais punkti ir atkarīgi no valdības sekmīgas darbības otrajā punktā.

IKP pēdējo gadu dati



Papildu informācijai:
Andris Lāriņš,
Nordea Markets,
tālr.: 67 096 286,
mob.: 29 335 778,
andris.larins@nordea.com;

Dagnija Stuķēna,
Sabiedrisko attiecību vadītāja-preses sekretāre,
Nordea Latvija,
tālr.: 67 096 265,
mob.: 29 470 708,
dagnija.stukena@nordea.com.