Tweet

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apsveic Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) vakar, 2.decembrī pieņemto lēmumu apstiprināt steidzami sagatavoto Eiropas ekonomiskās stabilizācijas plānu (“The European Economic Recovery Plan”). Līdztekus finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai Eiropas mērogā, šis plāns paredz gan ekonomikas stimulēšanas pasākumus, gan tūlītējas darbības ES ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanai. Īpaši apsveicams lēmums par ārkārtas finanšu līdzekļu iepludināšanu ES ekonomikā 200 miljardu eiro apmērā.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma, kas tiek izstrādāta sarunu ietvaros ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) par aizdevuma piešķiršanu Latvijai, šobrīd plašākai sabiedrībai un uzņēmējiem vēl nav bijusi pieejama. LTRK un tās biedri, dažādu nozaru Latvijas uzņēmēji,  aicina Latvijas valdību izvirzīt ekonomikas stimulēšanas pasākumus kā prioritāti minētās krīzes programmas izstrādē, izmantojot potenciāli pieejamos resursus, kā arī ņemt vērā Eiropas ekonomiskās stabilizācijas plānā ietvertos principus. Šobrīd publiskajā telpā izskanējušās, nereti pretrunīgās ziņas par iespējamiem pasākumiem krīzes pārvarēšanai (piem. būtiskas nodokļu sistēmas izmaiņas, ES fondu apjoma samazinājums u.c.) nevieš pārliecību par to, ka valsts budžeta deficīta samazinājums netiek plānots uz ekonomikas stimulēšanas un Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas rēķina.

LTRK uzskata, ka līdztekus valsts finanšu sistēmas stabilizēšanai un valsts budžeta deficīta samazināšanai valdības dienaskārtībā sarunās ar SVF un EK jābūt pārliecinošai un vērienīgai ekonomikas stimulēšanas pasākumu paketei. Būtu nepieļaujami, ja krīzes programmas pasākumi būtiski pasliktinātu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, samazinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, neizmantotu iespējas stimulēt iekšējo patēriņu un vēl vairāk iedragātu Latvijas pievilcību ārvalstu investoru acīs. Radikāls valsts izdevumu samazinājums bez ekonomikas stimulēšanas pasākumu īstenošanas visticamāk izraisīs turpmāku ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, kas novedīs pie vēl lielāka budžeta ieņēmumu samazinājuma.

Iekšējās diskusijās, LTRK Nacionālās stratēģijas padomes un nozaru padomju biedri nonākuši pie secinājuma, ka Latvijas ekonomikas turpmākas lejupslīdes novēršanai nepieciešams nekavējoties nodrošināt eksporta garantiju instrumenta darbības uzsākšanu un būtiski palielināt tam paredzētos līdzekļus, vienkāršot un pāatrināt uzņēmējiem paredzēto ES fondu procedūras, nodrošināt finansiālas garantijas kredītlīdzekļu iegūšanai ES fondu projektu priekšfinansējumam un līdzfinansējumam, kā arī nodrošināt valsts investīcijas nozarēs, kuras rada vislielāko multiplikatīvo efektu uz citām nozarēm un sekmē darbavietu saglabāšanu. Ņemot vērā to, ka daudzi Latvijas uzņēmumi saskaras ar grūtībām iegūt kredītlīdzekļus ikdienas darbībai, būtu nepieciešams veidot finansiāla atbalsta instrumentu, lai novērstu darboties spējīgu uzņēmumu bankrotus likviditātes problēmu dēļ.

Žaneta Jaunzema-Grende: „Valdība ir spērusi būtiskus un nepieciešamus soļus Latvijas tautsaimniecības lejupslīdes apturēšanai. Tomēr, uzņēmēji aicina nopietni analizēt gan krīzes pasākumu tūlītējās, gan ilgtermiņa sekas, lai nepieļautu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas zudumu un Latvijas attīstības iespēju pasliktināšanos. Nepieciešams turpināt darbu arī pie plānveidīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas.“


Plašāka informācija:
LTRK sabiedrisko attiecību vadītāja
Aina Biljone,
t. 67830825.
m.t. 29293320.