Tweet

Platjoslas iespiešanās Eiropā turpina pieaugt no 18,2 % 2007. gada jūlijā līdz pat 21,7 % 2008. gada jūlijā, kā par to liecina šodien publicētais Eiropas Komisijas ziņojums. Ziņojums liecina arī par to, ka samazinās krasās atšķirības starp ES valstīm, proti, no 28,4 procentpunktiem 2007. gada jūlijā līdz 27,7 procentpunktiem šā gada jūlijā. Viena gada laikā ir atvērti 17 miljoni fiksēto platjoslas līniju — šāda statistika liecina, ka ātrdarbīgs internets ES ir arvien plašāk izplatīts un ātrāks, kamēr mobilās platjoslas pakalpojumi sāk izplatīties ar 6,9 % intensitāti. Divās trešdaļās no ES platjoslas līnijām lejupielādes ātrums ir 2 miljoni bitu sekundē (Mbps) vai pat ātrāks par to, un ar šādu ātrumu ir iespējams, piemēram, skatīties internetā televīziju.

„Platjoslas pakalpojumu pieaugums joprojām ir straujš, un vairākas ES valstis joprojām saglabā savas vadošās pozīcijas vispasaules mērogā attiecībā uz platjoslas pakalpojumu izplatību,” apgalvoja ES komisāre telekomunikāciju jautājumos Vivjena Redinga. „Es arī ļoti priecājos par to, ka pārējās valstis Eiropā cenšas pielikt soli šajā aspektā. Atbilstīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam, kuru Komisija šonedēļ iesniedza, ātrdarbīga interneta infrastruktūrām mēs plānojam novirzīt vēl 1 miljardu ES finansējuma. Es ceru, ka, īstenojot šo pasākumu un īpaši lielu akcentu liekot uz efektīvu konkurenci un tirgus pilnīgāku atvēršanu, mēs līdz 2010. gada sagatavosim ceļu uz tādiem platjoslas pakalpojumiem, kas būs pieejami visiem Eiropas iedzīvotājiem, bet līdz 2015. gadam nodrošināsim ātrdarbīga interneta pieejamību visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Jaunie rādītāji, kurus šodien publicējusi Eiropas Komisija, liecina, ka, neraugoties uz reducētajām ekonomikas izaugsmes perspektīvām kopumā, platjoslas pakalpojumu pieaugums ir turpinājies pēdējā gada laikā visā ES, laika posmā no 2007. gada jūlija līdz 2008. gada jūlijam pieaugot par 19,23 %. 2008. gada 1. jūlijā Eiropas Savienībā bija 107 miljoni fiksētās platjoslas līniju, no kurām 17 miljoni ir izveidoti pēc 2007. gada jūlija. Visaugstākie izplatības pieauguma rādītāji bija Maltā (6,7 līnijas uz 100 iedzīvotājiem), Vācijā (5,1 līnija uz 100 iedzīvotājiem), Kiprā (4,9 līnijas uz 100 iedzīvotājiem), bet viszemākie rādītāji bija Somijā (1,9 līnijas uz 100 iedzīvotājiem) un Portugālē (1,0 līnija uz 100 iedzīvotājiem).

Kopumā Dānija un Nīderlande joprojām saglabā savas līderpozīcijas pasaules mērogā platjoslas pakalpojumu izmantošanas ziņā: šajās valstīs platjoslas izplatība ir vairāk nekā 35 %. Deviņas ES valstis (Dānija, Nīderlande, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Luksemburga, Beļģija, Francija un Vācija) apsteidz Amerikas Savienotās Valstis, kurās platjoslas izplatība ir 25 % saskaņā ar OECD 2008. gada jūnija statistiku.

Atšķirības starp valstīm ar labākajiem rādītājiem (Dānija: 37,2 %) un ar vājākajiem rādītājiem (Bulgārija: 9,5 %) platjoslas pakalpojumu izplatības jomā joprojām ir krasas, bet pirmoreiz ir konstatēts, ka tās samazinās (izplatība Dānijā 2007. gada jūlijā bija 34,1 %, kamēr Bulgārijā tā bija 5,7 %). Šīs krasās atšķirības ir pamatā skaidrojamas ar konkurences trūkumu un ar normatīvām nepilnībām. Piemēram, kamēr fiksētās platjoslas tradicionālo operatoru tirgus daļas pamazām stabilizējas aptuveni 45 % apmērā, dažās valstīs (Austrijā, Bulgārijā, Francijā, Īrijā, Lietuvā, Rumānijā un Spānijā) kopš 2007. gada jūlija tā ir samazinājusies. Šie galvenie platjoslas pakalpojumu izplatības šķēršļi joprojām pastāv, un tie ir jārisina, īstenojot ES telekomunikāciju tiesību aktu reformu, kas pašlaik tiek apspriesta Eiropas Parlamentā un Ministru Padomē (MEMO/08/739).

Komisija ir arī publicējusi pirmos skaitļus, kuri ilustrē fiksētās platjoslas ātrumus, kas zināšanu sabiedrībā ir ārkārtīgi svarīgs rādītājs. 74,8 % ES deklarēto līniju ātrums ir diapazonā no 2 Mbps un vairāk: 62 % no 2 līdz 10 Mbps, 12,8 % vairāk nekā 10 Mps. Pateicoties lielākam datu pārraides ātrumam, klientiem ir pieejama plašāka izvēle un labāka kvalitāte, turklāt cena par megabitu ir zemāka. Tikai 1,4 % interneta abonentu Eiropā ir pieejami ārkārtīgi liela ātruma savienojumi (līdz pat 100 Mbps vai vairāk), tādi kā, piemēram, optiskais kabelis.

Ciparu abonentlīnija (DSL) ir ES galvenā platjoslas tehnoloģija, kura aptver aptuveni 86 miljonus līniju. Tomēr DSL izplatīšanās turpina strauji apsīkt, salīdzinājumā ar 2007. gada jūliju samazinoties par 10,9 %.

Arvien pieaugošo uz infrastruktūru balstīto konkurenci lieliski ilustrē tas, ka ļoti strauji pieaug tādi pakalpojumu produkti, kuru pamatā ir atsaistītas vietējās abonentlīnijas, kas ir skaidrojams ar pēdējo gadu laikā sekmīgi īstenotu normatīvo vidi. 65,3 % alternatīvo operatoru apkalpoto DSL līniju (t.i., 24,7 miljoni līniju) ir vai nu pilnīgi vai daļēji atsaistītas salīdzinājumā ar 45,4 % 2007. gada jūlijā. Šāda izaugsme norisinās, apgrūtinot svarīgus piekļuves veidus vairumtirdzniecības līmenī, ko izmanto alternatīvie operatori, kuru daļa bitu plūsmas piekļuves tirgū (5,9 miljoni līniju) un tālākpārdošanas tirgū (6,9 miljoni līniju) turpina sarukt.

Citi rādītāji liecina, ka acīmredzot virknē dalībvalstu pirmoreiz sāk izplatīties platjoslas pakalpojumi, kuru pamatā ir tādas mobilās tehnoloģijas kā 3G un datu pakalpojumi, izmantojot datu kartes. Saskaņā ar Dānijas, Grieķijas, Itālijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas paziņotajiem datiem šajās valstīs mobilās platjoslas pakalpojumu izplatības rādītājs ir 10 %. Eiropas Savienībā 2008. gada 1. jūlijā bija 34 miljoni mobilās platjoslas abonentu (neskaitot Franciju, Nīderlandi un AK, jo šīs valstis datus par minēto jautājumu nav paziņojušas). Mobilās platjoslas izmantošanas rādītāji, kas izsaka to iedzīvotāju kopējo proporciju, kur aktīvi izmanto mobilo platjoslu, variē diapazonā no mazāk nekā 1 % (Beļģijā un Kiprā) līdz aptuveni 20 % (Spānijā). ES vidējais rādītās ir 6,9 %. Daudz mazāks ir to mobilās platjoslas savienojumu skaits, kuros izmanto tikai īpašas datu kartes/modemus/atslēgas, ko parasti izmanto, lai atļautu mobilu piekļuvi internetam ar klēpjdatoru (aptuveni 2 līdz 3 %).

Pamatinformācija

No tā, vai platjoslas pakalpojumi būs pieejami, ir atkarīga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība. Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu apstiprinātiem datiem, divreiz gadā sagatavo ziņojumu par stāvokli platjoslas pakalpojumu tirgos ES. Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, kuru Komisija iesniedza šonedēļ (IP/08/1771, MEMO/08/735), ir ierosināts mobilizēt ES finansējumu 2009./2010. gadam, lai panāktu ātrdarbīgā interneta pieejamību visā Eiropā.

Minētais ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/doc/implementation_enforcement/broadband_access/Broadband_data_july_08.pdf


Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085414, 67085421
ivars.busmanis@ec.europa.eu;
kaspars.kreics@ec.europa.eu;
comm-rep-latvia@ec.europa.eu
Internetā: www.ec.europa.eu/latvija