Tweet

ES patērētāju komisāre Meglena Kuneva šodien konferencē Briselē uzņēma augsta līmeņa akadēmiskos, uzņēmējdarbības un politikas ekspertus, lai runātu par to, kā uzvedības ekonomika var ietekmēt patērētājiem labāk pielāgotas politikas izstrādi. Uzvedības ekonomika ir salīdzinoši jauna, taču ātri augoša disciplīna, kurā apvienota ekonomikas un eksperimentālā pētniecība par uzvedību, lai uzzinātu un izskaidrotu, kādēļ patērētāji iepērkas tā, kā viņi iepērkas, kas ietekmē viņu pirkšanas lēmumus un kā šie lēmumi ietekmē tirgu.

Lai uzlabotu Eiropas ekonomikas sniegumu un veicinātu konkurenci, ir nepieciešami par sevi pārliecināti patērētāji. Tomēr pašreizējā tirgus sarežģītība var ierobežot patērētāju spējas pieņemt optimālus lēmumus. Šodienas konferencē galvenā uzmanība tiks pievērsta piemēriem, kuros uzvedības ekonomika jau ir ļāvusi izstrādāt labāku politiku, kurā ir ņemta vērā šī sarežģītība, un dalībnieki tiks aicināti debatēt par to, kā uzvedības ekonomika var turpmāk palīdzēt izstrādāt ES tiesību aktus. Šis notikums varētu būt sākums arvien biežākai ar uzvedību saistītu instrumentu izmantošanai, lai uzlabotu politikas veidošanu Eiropā.

Komisāre Kuneva sacīja: “Mēs nepārtraukti strādājam, lai uzlabotu tirgus apstākļus Eiropas patērētājiem un lai nodrošinātu viņiem piekļuvi vislabākajam piedāvājumā. Tomēr, lai pilnībā apmierinātu to patērētāju vajadzības, kuru labā mēs strādājam, mums viņi ir jāsaprot. Uzvedības ekonomika sniedz ļoti interesantu ieskatu, kas mums varētu palīdzēt īstenot šo mērķi.  Turklāt šodienas konference ir iespēja nojaukt robežu starp pētniekiem un politikas veidotājiem, lai tie varētu mācīties cits no cita un apmainīties ar idejām, kā arī savstarpēji papildināt darbu, ko tie veic patērētāju labā.”

Uzvedības ekonomika pēta, kā cilvēki pieņem ikdienas lēmumus, tā pārskata tradicionālos ekonomikas pieņēmumus un izmanto vietējus un laboratorijas eksperimentus, lai noskaidrotu cilvēku lēmumu faktisko pamatojumu. Tā varētu palīdzēt izskaidrot, kādēļ cilvēki ne vienmēr rīkojas savtīgi (piemēram, ziedo naudu), kādēļ viņi ne vienmēr rīkojas ekonomiski loģiski (piemēram, izmanto dārgākus enerģijas piegādes pakalpojumus tā vietā, lai pārietu pie lētāku pakalpojumu piedāvātāja) vai kādēļ uzskata par vērtīgākiem konkrētus priekšmetus salīdzinājumā ar citiem, lai gan visu attiecīgo priekšmetu faktiskā vērtība ir vienāda.

Nākotnē uzvedības ekonomika varētu kļūt par to pašu, kas automašīnām ir aerodinamiskā caurule: instruments, lai novērtētu, optimizētu un racionalizētu ES politiku, kuras mērķis ir ietekmēt patērētājus daudzās jomās no patērētāju lietām līdz pat enerģijas, veselības aizsardzības un vides jomai. Šī disciplīna sniedz iespēju labāk saprast cilvēku uzvedības anomālijas un cilvēku reakciju, lai varētu izstrādāt politiku, kura vislabāk atbilst patērētāju vajadzībām.

Šodienas konferencē galvenā uzmanība tiks pievērsta piemēriem, kuros uzvedības ekonomika jau ir ļāvusi izstrādāt labāku politiku gan ES, gan citviet, un aicinās debatēt par tās potenciālo izmantojumu un ietekmi. Dalībnieki debatēs arī par nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, par to, vai politikas veidotājiem ir tiesības vai pienākums iejaukties patērētāju lēmumos.

Konferences tiešraidi var vērot šādā tīmekļa vietnē:

http://scic.ec.europa.eu/streaming/ccab.


Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tel.: 67085414, 67085421
ivars.busmanis@ec.europa.eu;
kaspars.kreics@ec.europa.eu;
comm-rep-latvia@ec.europa.eu
Internetā: www.ec.europa.eu/latvija