Tweet

Lai ražošanas uzņēmumi Latvijā varētu pārdzīvot lejupslīdi pasaules ekonomikā, visvairāk pašlaik ir nepieciešams nekavējoties sniegt tiem valsts finansiālu atbalstu gan garantiju, gan finanšu līdzekļu formā. No ārvalstu komercbankām pienāk skaidri signāli, ka uzņēmumu esošās kredītlīnijas nākamajā gadā netiks pagarinātas un arī jaunu kredītu saņemšanas iespējamība ir tikai teorētiska. Tas tika konstatēts, īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārajam sekretāram Romānam Naudiņam tiekoties ar akciju sabiedrības “Krāsainie lējumi” prezidentu Juriju Dobrotovu.

“Šā gada pasaules finanšu krīze un pēdējo gadu eiforija par septiņiem treknajiem gadiem dubultsāpīgi ir skārusi arī Latviju. Viens no galvenajiem iemesliem – naudas deficīts, kas ir ne tikai valsts budžetā, kura izdevumi jau ir samazināti un tiks vēl vairāk apcirpti nākamgad. Taču ievērojami sāpīgāk ir tas, ka ražotājiem Latvijā pieejamie banku finanšu resursi pēdējo mēnešu laikā ir strauji samazinājušies. Līdz ar to pašlaik viens no primārajiem valdības uzdevumiem ir palīdzēt tiem, kas patiesi nodrošina valsts ekonomikas pastāvēšanu ražojot un eksportējot. Ja vienā dienā komercbankas paziņo, ka kredītlīnijas ar nākamo gadu tiek slēgtas eksportspējīgiem uzņēmumiem un dariet ko gribat, tad tas liek aizdomāties par banku patiesajām biznesa interesēm,” saka R.Naudiņš.

Paralmentārais sekretārs uzsvēra, ka pārdzīvot ekonomikas lejupslīdi bez valsts finanšu injekcijām ražošanā būs praktiski neiespējami. “Šādu ceļu iet visas attīstītās valstis, tajā skaitā, Vācija, ASV un Krievija. Tāpēc arī mums visiem kopā jādomā par to, lai nodrošinātu ar apgrozāmajiem līdzekļiem tos ražotājus, kas, saņemot valsts atbalstu, var sekmīgi turpināt darbu. Es ceru, ka pasaules ekonomiskā krīze beidzot liks aizdomāties, ka Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums nav vienīgais instruments ražotāju atbalstam.”

R.Naudiņš uzskata, ka nedrīkst pieļaut ķēdes reakciju, kad ražotājs kļūst maksātnespējīgs un nespēj norēķināties ar piegādātājiem. Tas nozīmē, ka iestājas domino kauliņu efekts – ražotāja maksātnespēja atstāj bez pasūtījumiem piegādātājus, praktiski visi paliek parādā bankām, valsts budžetam. Šo apburto loku, ja tas ir sācies, iespējami ātri jāpārrauj. Turklāt ne vienmēr ir nepieciešamas valsts finašu injekcijas. Daudzos gadījumos var palīdzēt arī bankas, pagarinot izsniegto kredītu pamatsummas nomaksu. Arī Valsts Ieņēmumu dienests var sekmēt uzņēmumu atveseļošanos, par kavētajiem nodokļu maksājumiem neaprēķinot nokavējuma naudas.

“Tas viss prasa kompleksu pieeju problēmu risināšanai, kas ietver arī ES fondu finansēto programmu pārskatīšanu. Jau nākamnedēļ tikšos ar Ekonomikas ministrijas vadību, lai pārrunātu valsts atbalsta virzienus ražošanai un iespējas izstrādāt vienotu atbalsta programmu, kas ietver arī izmaiņas ES stuktūrfondu aktivitātēs,” paziņoja R.Naudiņš. “Kā zināms, „jaunā” ES fondu perioda atbalsta programmas tapa 2006. – 2007.gadā, kad Latvijā bija absolūti cita ekonomiskā situācija un neviens naudu tā īpaši neskaitīja. Taču tas nenozīmē, ka mums vajadzētu atteikties no Eiropas naudas – it īpaši tagad, kad katrs lats ir zelta vērts. Svarīgi tagad ir novirzīt būtisku ES finansējuma daļu komersantiem, kas var ražot produkciju eksportam, ir pierādījuši sevi kā veiksmes stāstus, un tiem, kuru produkcija aizstāj importu. Atbalstam ir jabūt precīzam un mērķtiecīgam, definējot kritērijus (piemēram, eksportspēja, nodarbināto skaits, nodokļu nomaksas apmērs) un tādejādi izveidojot uzņēmumu filtrācijas mehānismu, lai palīdzība tiešām nonāktu tiem ražotājiem, kas spēs pastāvēt un mainīties.”


Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 6 7083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv