Tweet

„Eiropas Komisija vakar, 26.novembrī nāca klajā ar virkni pasākumu, kas uzlabos Eiropas Savienības fondu finansējuma aprites ātrumu un izmantošanas nosacījumus. Šie priekšlikumi ir daļa no EK piedāvājuma plašākam pasākumu kopumam, kas vērsts uz Eiropas ekonomikas atveseļošanu,” no ES neformālās Ministru Padomes sanāksmes, kas 25. un 26.novembrī norisinājās Marseļā, ziņo īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK).

„Izvērtējot EK piedāvājumu, jāsecina, ka būtiskākie ar ES fondu finansējuma apgūšanu saistītie ieguvumi Latvijai būtu divkāršs 2009.gadam paredzēto ES struktūrfondu avansa maksājumu palielinājums, kas šobrīd Latvijai ir 2% no pieejamā ES struktūrfondu finansējuma un atbilst aptuveni 60 miljoniem eiro. EK piedāvājums paredz palielināt šo summu līdz 120 miljoniem eiro,” norāda N.Broks.

Tāpat EK priekšlikums paredz ātrāku maksājumus veikšanu projektiem, kas ir finansiāli ietilpīgāki par 50 miljoniem eiro, tātad lielajiem ES fondu projektiem. Pašreiz tiek pieļauts, ka dalībvalstis var saņemt atmaksas par šajos projektos veiktajiem izdevumiem tikai pēc projekta apstiprināšanas EK. Jaunais priekšlikums pieļauj, ka finansējumu varēs saņemt tiklīdz projekts būs iesniegts EK. Latvijas gadījumā, šādi projekti varētu būt autoceļu posmi Ludza – Terehova, Tīnūži – Koknese, vai dzelzceļa posms Rīga – Krustpils. Piemēram, autoceļa posmā Ludza – Terehova jau ir izmantots finansējums un daļa būvniecības darbu ir pabeigti un tagad atbilstoši jaunajam priekšlikumam tos ātri varētu atgūt no ES.

„Vēl viens būtisks ieguvums šīs EK iniciatīvas apstiprināšanas gadījumā būtu atviegloti nosacījumi, pēc kuriem ES finansējums tiek piešķirts energoefektivitātes paaugstināšanas jomai,” informē ministrs, paskaidrojot, ka EK priekšlikums paredz samazināt to kritēriju skaitu, kas jāizpilda katrai dalībvalstij, lai būtu pieļaujama ES naudas ieguldīšana daudzdzīvokļu māju siltināšanā.

Vienlaikus N.Broks uzsver, ka neviens no šiem priekšlikumiem nenozīmē, ka Latvijai „jaunajā” ES fondu periodā pieejamais ES fondu finansējuma apjoms tiks palielināts, tā vietā vienkārši tiek piedāvāts paātrināt šī finansējuma nonākšana ES dalībvalstu tautsaimniecībās. Par minētajiem EK priekšlikumiem vēl jāvienojas ES dalībvalstu valdību vadītājiem un ministriem.

„No Latvijas skatu punkta EK priekšlikumi ir atbalstāmi, tomēr tie pašreizējā finanšu krīzes situācijā varētu būt krietni drosmīgāki, piedāvājot pat radikālākas izmaiņas. Pirmkārt, jau šobrīd redzams, ka Latvijai un citām jaunajām ES dalībvalstīm nepieciešamais ES struktūrfondu avansu apjoms 2009.gadā varētu būt nozīmīgi lielāks. Otrkārt, attiecībā uz finansējumu energotaupības pasākumiem, Latvijai būtu svarīgi atcelt arī šobrīd spēkā esošos ierobežojumus, par maksimālo ES finanšu apjomu, ko katra valsts var tērēt mājokļu sektoram, jo svarīgi ir steidzami novirzīt pēc iespējas lielākus finanšu resursus investīcijām padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Latvijai tas ir izšķirošs jautājums apzinoties to, cik lielu daļu no saviem ienākumiem vidusmēra ģimene spiesta tērēt dzīvokļa apkurei,” uzsver ministrs.

N.Broks paredz, ka diskusijas starp ES dalībvalstīm nebūs vieglas, tomēr izsaka cerību, ka šajos ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos visas sarunā iesaistītās puses būs ieinteresētas panākt lēmumu pietiekami ātri, lai jaunie priekšlikumi stātos spēkā jau 2009.gada sākumā.

Jau ziņots, ka 26.novembra ES neformālajā Ministru Padomes sanāksmē N.Broks aizstāvēja Latvijas nacionālo viedokli diskusijās par teritoriālo kohēziju, Kohēzijas politikas nākotni, kā arī sarunās par ES Kohēzijas politikas ieviešanas un uzraudzības sistēmu vienkāršošanu. N.Broks pauda Latvijas viedokli arī par Eiropas Komisijas veikto pētījumu par ES reģionu izaicinājumiem un piedalījās diskusijā par ES nozaru politiku un Kohēzijas politikas saskaņošanu, veicot pirmās plānošanu ilgtermiņā. Sanāksmes noslēgumā noritēja diskusija par Kohēzijas politikas reakciju uz ekonomisko un finanšu krīzi, kuras ietvaros Eiropas Komisija prezentēja 200 miljardu eiro vērto ekonomikas stimulēšanas plānu.


Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre
Finanšu ministrija
Tālr: 67083880; 2 6469946
Lita.Kokale@fm.gov.lv