Tweet

Ir noslēdzies Latvijas Kultūras kanona sagatavošanas otrais posms, un šobrīd eksperti sabiedrības diskusijai piedāvā sarakstus ar 30 katras nozares kultūras vērtībām. Darbs pie Kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007.gada nogalē, kad tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla). Katras nozares ekspertu uzdevums ir līdz 2009.gada janvāra beigām sagatavot Kultūras kanonu sarakstu ar 12 savas nozares darbiem, informē Latvijas Kultūras kanona publicitātes kampaņas koordinatore Mairita Brice.

Latvijas Kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce šo Kultūras kanonu izjūt kā „pieturzīmes, kas plašajā kultūras laukā identificē un iezīmē noteiktas vērtības”. „Tas nenozīmē, ka jebkurš sabiedrības pārstāvis nevarētu veidot savu kanonu. Šis ir katras nozares ekspertu redzējums, kas uzrāda atsevišķas kvalitātes. Tieši kvalitātes jēdziens man šķiet kā viens no visbūtiskākajiem rādītājiem kanona izpratnē, kas neapšaubāmi skatāms kontekstā ar unikalitāti, tautas mentālo redzējumu un mūsu ilgākā laika posmā radušamies priekšstatiem. Šo Kultūras kanonu nevajadzētu uztvert kā sastingušu un nemainīgu dogmu. Tas ir process, kam vajadzētu atrasties mainībā un attīstībā. Ļoti ceru, ka sabiedrībā raisīsies aktīvas diskusijas. Eksperti tās labprāt uzklausīs un tālāk, veidojot Kanona galīgos sarakstus, izdiskutēs savā starpā. Man šķiet, ka kultūras vērtību identifikācija var aizraut visplašāko sabiedrību,” uzskata M.Lāce.

Latvijas Kultūras kanons, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūras nozarē. Kultūras kanons var teikt būs savveida institucionalizēta kultūras atmiņa. Kultūras kanonā tiks iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslu jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kultūras kanona mērķis ir izglītot un ieinteresēt sabiedrību par Latvijas kultūras vērtībām, stiprinot piederības sajūtu Latvijai. Kultūras kanona izveidošana varētu veicināt diskusijas par nacionālo identitāti, par Latvijas kultūras savdabību kopējā Eiropas kultūras telpā, tās saglabāšanu globalizācijas apstākļos, kopēju vērtību nepieciešamību.

Kultūras kanona veidošanā ekspertu darba grupām netika noteikti vienoti kritēriji darbu atlasē. Katras nozares eksperti paši lēma par vērtību atlases kritērijiem.

Vizuālās mākslas nozares eksperti, izraugoties šobrīd vizuālās mākslas sarakstā iekļautās 32 vērtības, par primāro izvirzīja jēdzienu unikalitāte. Sarakstā “iezīmētas” parādības un autori, kā arī atsevišķi mākslas darbi, kuri pēc ekspertu domām ir devuši nozīmīgus impulsus vizuālās kultūras jomā Latvijas teritorijā no vissenākajiem laikiem līdz 20.gadsmita beigām.

Arhitektūras un dizaina nozares eksperti diskusijai piedāvā 31 arhitektūras un dizaina vērtību. Saraksts izveidots kopīgās apspriedēs, diskutējot par katra eksperta izvirzīto vērtību nozīmi un kvalitāti. Tā veidošanas gaitā ekspertu darba grupas vadītājs Jānis Dripe konsultējās arī ar citiem arhitektūras speciālistiem. Tika uzklausīti daudzi viedokļi, taču gala izvēle palika grupas ekspertu ziņā. Sarakstā iekļauts daudzveidīgs vērtību kopums no sendienām līdz mūsdienām.

Filmu nozares ekspertu galvenais kritērijs – Kultūras kanona vērtību saraksts nekādā gadījumā nav iepriekš paredzams popularitātes tops no tām filmām, kuras visbiežāk rāda televīzijā.

Literatūras nozares eksperti sarakstā iekļāva nevis konkrētus darbus, bet gan personības, kuru devumu literatūrā raksturo vairāki darbi.

Mūzikas nozares eksperti sarakstu veidoja tā, lai tas dotu iespējami plašu pārskatu par vērtībām latviešu mūzikas nozarē, ar būtisku nosacījumu, ka sarakstā iekļautajiem darbiem jābūt lielākā vai mazākā mērā atpazīstamiem.

Skatuves mākslas nozares eksperti atlasīja darbus tā, lai Kultūras kanonā tiktu aptverti dramatiskā teātra, leļļu teātra, baleta un pantomīmas uzvedumi. Iekļaušanai sarakstā, tika izvēlēti skatuves mākslas notikumi un personības, kas būtiski ietekmējušas teātra un baleta attīstību.

Tautas tradīciju nozares eksperti norāda, ka viņu saraksts ir provokatīvs mēģinājums pievērst sabiedrības uzmanību mūžam mainīgajām un dažādu vēsturisko apstākļu ietekmei pakļautajām tradīcijām.