Tweet

Piektdien, 28.novembrī Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā tiks turpinātas diskusijas par ES lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada, kā arī plānots apstiprināt vispārīgus Padomes secinājumus par  ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada. Tāpat sanāksmē apspriedīs Programmas vistrūcīgāko personu apgādei ar pārtiku tālāko virzību.

Diskutējot par Francijas Prezidentūras piedāvātājiem Padomes secinājumiem par KLP nākotni pēc 2013.gada, D.Lucaua uzrunā kolēģiem vēlreiz norādīs, ka Latvija jau vairākkārtīgi ir paudusi savu nelokāmo un stingro nostāju, ka ir nepieciešama fundamentāla un ievērojama KLP reforma. Savukārt nākotnes galvenie pamatprincipi, pēc kuriem tai būtu jādarbojas, ir „aktivitāte”, „vienlīdzība”, „ilgtspējība” un „vienkāršošana”. Latvija uzskata, ka ir jāturpina tāda kopēja Eiropas lauksaimniecības politika, kura nodrošina godīgu konkurenci, ilgspējīgu un uz tirgu orientētu lauksamniecību visā ES.

“Mums, Eiropas lauksaimniecības politikas veidotājiem, ir jārada tādi apstākļi, ka visi Eiropas lauksaimnieki spēj adekvāti reaģēt uz tirgus prasībām un jaunajiem izaicinājumiem. Es vēlos uzsvērt - “visi lauksaimnieki vienlīdz”!,” norādīs D.Lucaua. Tāpēc ir nepieciešams atcelt vēsturiskos finanšu sadales kritērijus un nodrošināt uz šodienas situācijai atbilstošiem, aktuāliem un objektīviem kritērijiem balstītus, tirgu nekropļojošus un vienlīdzīgus atbalsta piešķiršanas nosacījumus un apjomus visās ES dalībvalstīs.

Latvija atbalstīs Padomes secinājumus tikai ar nosacījumu, ja tajos papildus tiks iekļauti vairāki principi par KLP pēc 2013.gada. Tie ir šādi: izvairīties no tādiem pasākumiem, kas var novest pie konkurences kropļošanas starp lauksaimniekiem, reģioniem un dalībvalstīm; nodrošināt iekšēji saskaņotu KLP, kas ir balstīta uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, nosakot jaunus objektīvus un nediskriminējošus kritērijus finansējumu sadalei starp ES dalībvalstīm; turpināt izstrādāt politiku, kas nodrošinātu sabiedrības mainīgās vajadzības - pārtikas drošumu, vides aizsardzību, klimata pārmaiņas, atjaunojamās enerģijas avotu attīstības veicināšanu.

Savukārt, apspriežot Programmu Kopienas vistrūcīgāko personu apgādei ar pārtiku, ZM valsts sekretāre norādīs, ka Latvija kopumā atbalsta šādas programmas nepieciešamību, kas nodrošina pārtikas palīdzību Kopienas vistrūcīgākajām personām. Latvija līdz šim ir izmantojusi programmu un uzskata, ka programma ir svarīgs instruments, lai sniegtu atbalstu personām, kuras ikdienā saskaras ar pārtikas trūkumu. Tādējādi Latvija atbalsta programmas turpināšanu arī nākotnē.

Taču Latvija savā pozīcijā uzsver, ka programma, kopš intervencē nav pārtikas produktu krājumu, nebūtu finansējama no lauksaimniecības budžeta. „Tāpat mums bažas rada paredzamais papildus slogs dalībvalstu nacionālajam budžetam. Tādējādi Latvija uzskata, ka programma būtu jāfinansē no Eiropas Savienības budžeta, neparedzot obligātu līdzfinansējumu no dalībvalstu nacionālajiem budžetiem,” diskusijā norādīs D.Lucaua.

Programmas mērķis – nodrošināt drošu pārtikas palīdzību vistrūcīgākajām personām. Programmas darbība Kopienā tika uzsākta 1987.gadā un tā darbojas jau 20 gadus. Programma ne tikai garantēja pārtikas nodrošinājumu vistrūcīgākajām personām, bet tajā pašā laikā samazināja arī intervences uzkrājumus. Vajadzība pēc šādas programmas ir pieaugusi, ņemot vērā ES paplašināšanos 2004.gadā un 2007.gadā. Laika gaitā ir pieaudzis arī programmas kopējais budžets no 100 miljoniem eiro 1987.gadā līdz 305 miljoniem eiro 2008.gadā.

Informāciju sagatavoja
Solveiga Lazovska
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
tālrunis: 67027498
Solveiga.Lazovska@zm.gov.lv