Tweet

Vakar, 20. novembrī prestižā Spīdolas balva ekonomikā par Latvijas kultūras spēka parādīšanu pasaulei un pasaules vērtību atklāšanu Latvijai, ieviešot inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbībā un 12 gadus vadot un attīstot Latvijas Nacionālo operu par starptautiski konkurētspējīgu zīmolu, svinīgā ceremonijā tika piešķirta Latvijas Nacionālās operas direktoram un uzņēmējam Andrejam Žagaram. Balvu laureātam pasniedza Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

„Šīs balvas piešķiršana kultūras institūcijas vadītājam liecina par to, ka Latvijā ir mainījusies izpratne par ekonomiku plašākā nozīmē – tā nav saistīta tikai ar patēriņu. Latvijas Nacionālā opera ir radošās ekonomikas sastāvdaļa. Ir ļoti svarīgi, ka šī balva tiek piešķirta laikā, kad mēs tik daudz runājam par nepieciešamību modernizēt Latvijas ekonomiku. Viens no pasaules ekonomiskās domas aktuālākajiem virzieniem ir laikmetīgās radošās industrijas, kuru sastāvdaļas ir arī opera un balets. LNO radošais potenciāls un 12 gados uzkrātā pieredze var būt noderīgi Latvijas ekonomikas modernizēšanai.

Lielās kultūras būves ir nācijas civilizācijas līmeņa rādītājs. Lai Rīga sasniegtu Eiropas kultūras metropoles statusu, lai mēs padarītu Latviju par modernu valsti, liels uzdevums kultūras jomā ir jaunu izstāžu zāļu, laikmetīgās mākslas muzeju, teātru un jaunas koncertzāles celtniecība, kas nozīmē ne tikai jaunu kultūras piedāvājumu – tas būs arī ieguldījums pilsētas izaugsmē un Latvijas tēlā, padarot to saistošu tūristiem un uzņēmējiem,” savā runā pauda Andrejs Žagars.

Balvas pasniegšanas ceremonijas laikā Starptautiskā Valūtas fonda konsultants Jānis Platais prezentēja tradicionālo Gada lekciju ekonomikā. Savas lekcijas ietvaros Jānis Platais sniedza plašu pārskatu par Latvijas ekonomikas izaugsmi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un analizēja ar šo pavērsienu saistītās pārmaiņas. „Gan privātajam sektoram, gan valdībai vajadzētu uz šo krīzes situāciju raudzīties kā uz jaunu iespēju veikt nepieciešamos pārkārtojumus ekonomikas struktūrā uzņēmējdarbības atbalstam. Tikai ar mērķtiecīgu darbu un organizētību mēs varam panākt veiksmīgu izeju no krīzes,” sacīja Jānis Platais.

Atskatoties uz aizvadīto gadu un cenšoties ielūkoties nākotnē, Ekonomistu apvienība 2010 lūdza iepriekšējo gadu Spīdolas balvas ekonomikā laureātus un ekonomikas ekspertus izteikt savu viedokli par jau notikušajām un nākotnē gaidāmajām norisēm Latvijas ekonomikā.

Bijusī Latvijas Valsts prezidente un Spīdolas Balvas ekonomikā laureāte Vaira Vīķe-Freiberga :

"Pagājušais gads nācis ar ļoti nopietniem un negaidītiem satricinājumiem, vispirms starptautiskajā finanšu pasaulē, bet līdz ar to arī ekonomikas attīstībā. Krīze kā cunami vilnis veļas pāri pasaulei un diemžēl arī Latvija nebūs no tā pasargāta. Mūsu lielākais izaicinājums būs izdzīvot bez tālejošām postošām sekām.”

Spīdolas balvas ekonomikā laureāts, airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Martins Fliks:

„Par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas ekonomikā aizvadītajā gadā var uzskatīt to, ka valsts pārņem Parex banku. Otrs svarīgs process bija iekšzemes kopprodukta (IKP) lejupslīde 2008.gada trešajā ceturksnī, kas iezīmēja ekonomiskās aktivitātes pavājināšanos. Savukārt viens no nākamā gada lielākajiem izaicinājumiem tautsaimniecībā būs IKP tālākas samazināšanās apturēšana un tautsaimniecības stiprināšana, neskatoties uz nelabvēlīgu globālo situāciju finanšu sistēmā.”

Spīdolas balvas laureāts, Latvijas Universitātes profesors Roberts Škapars:

„Ekonomikas objektīvie likumi nosaka tautsaimniecības ciklisku attīstību, tāpēc ekonomikas lejupslīde un attīrīšanās procesi, pēc notikušās nesabalansētās augšupejas, vēl turpināsies. Lielais uzņēmumu un iedzīvotāju parādu slogs mazinās ekonomisko aktivitāti. Nekustamā īpašuma un finanšu nozares, kuras galvenokārt ir veicinājušas krīzi valstī, cietīs lielus zaudējumus un būtiski palielināsies bankrota riski. Šajās nozarēs, kā arī kopumā tautsaimniecībā, turpinās strādāt tikai tie uzņēmumi, kuri spēs pārvērtēt savu līdzšinējo praksi, uzlabos sadarbību ar citiem uzņēmumiem, saglabās un palielinās savus resursus, konkurētspēju un saimnieciskās darbības efektivitāti. Sabiedrības neuzticība finanšu sistēmai, iespējams, padziļinās banku krīzi, IKP turpinās samazināties, palielināsies bezdarba līmenis valstī un kritiski pieaugs Latvijas valsts ārējais parāds. Tādējādi atveseļošanās nav gaidāma strauja, bet pakāpeniska.

Ir jāizveido efektīvs un sabalansēts mehānisms parādu dzēšanai, paredzot parādu pilnīgu vai daļēju atlaidi un iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu līdz 15%, lai palielinātu iedzīvotāju pirktspēju, aktivizētu uzņēmējdarbību un uzlabotu situāciju darba tirgū. Valsts politikas prioritātei jābūt eksporta un augstvērtīgu pakalpojumu nozaru un uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas attīstībai, lai mazinātu eksporta un importa negatīvo bilanci. Nepieciešams veicināt uzņēmējdarbības iespēju izpēti un nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Izveidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, pakāpeniski, līdz 2012. gadam, paredzams, ka tiks izveidots pamats jaunas veselīgas un konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas izveidošanai, kurā būtu radītas tās vērtības, kas veicinās uzņēmumu uzplaukumu un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.”

Spīdolas balvas laureāte Inese Spīča:

"Pozitīvi vērtējama ir sociāli atbildīgas ekonomikas pamatprincipu iedibināšana Latvijā. Piemēram, Latvijas Republikas 9. Saeimas deputāta Aigara Štokenberga rīkotās aktivitātes, lai paaugstinātu Latvijas mazturīgo pensionāru labklājību. Slavējami ir Latvijas uzņēmēju panākumi Latvijā un pasaulē neskatoties uz globālo finanšu krīzi. Savukārt, kritiski vērtējama ir patlaban īstenotā valsts ekonomikas politika, jo tā nav sociāli atbildīga. Nākotnē Latvijas ekonomika būs plaukstoša, ja tās veidošanu uzticēs sociāli atbildīgiem ekonomistiem, kuri prot saskaņot sabiedrības, uzņēmumu un to klientu intereses."

Spīdolas balvas laureāts Gundars Ķeniņš Kings:

„Aizvadītajā gadā Latvijas spožākais panākums bija neatlaidīga tiekšanās pēc augstākas izglītības. Tas ir gandrīz vai vienīgais labas nākotnes garants. Šo mazo, bet nozīmīgo progresu joprojām aizēno korupcija. Korupcija paaugstina reālās izmaksas, vairo neuzticību valdībai, valsts pārvaldei un tiesām un grauj normālu saimnieciskās dzīves attīstību. Svarīgākais uzdevums Latvijā nākamajiem gadiem ir samazināt korupciju.”

Spīdolas balvas ekonomikā atbalstītājs Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas Latvijas delegācijas vadītājs Valdis Dombrovskis:

„Pēdējos četrus gadus valdība ignorēja ekspertu aicinājumus atbilstoši ekonomikas cikliskuma teorijai straujas ekonomiskās izaugsmes laikā sabalansēt budžetu un nodrošināt budžeta pārpalikumu. Šīs politikas rezultātā valsts nav sagatavota finanšu krīzei un ekonomikas kritumam. Nav grūti paredzēt, ka krīzes sekas tādējādi būs krietni smagākas, bet nepieciešamie taupības pasākumi būs daudz dramatiskāki. Svarīgākais tagad ir nepieļaut paniku finanšu sektorā un maksimāli atbalstīt ekonomikas izaugsmi tai skaitā ar izmaiņām nodokļu politikā un ES fondu līdzekļu piesaisti.”

Iepriekšējos gados Spīdolas balvu ekonomikā saņēma:

Einars Repše par lata atjaunošanu Latvijā 1993. gadā un turpmāko tā vērtības nelokāmu uzturēšanu, par spīti neefektīvo saimniecisko struktūru politiskajam spiedienam, 
Andris Šķēle par reformu programmas īstenošanu ekonomiski kritiskajos 1996. un 1997. gados, tostarp bezdeficīta budžeta filozofijas iedzīvināšanu,
Bertolds Martins Fliks par tiešo lidojumu un pasažieru skaita dubultošanu lidostā „Rīga”, padarot pieejamu un elastīgu cenu politiku un dodot iespēju lielākam Latvijas iedzīvotāju skaitam ātrāk un par zemāku cenu iepazīt un apceļot Eiropu,
Ingrīda Blūma par sekmīgas, atvērtas, inovatīvas un sociāli atbildīgas finanšu institūcijas izveidi Latvijā, kura spēj piedāvāt klientiem brīvā tirgus principiem atbilstošus un dzīves kvalitātes paaugstināšanai piemērotus finanšu risinājumus,
Vaira Vīķe – Freiberga par konsekventu un mērķtiecīgu darbu savas prezidentūras laikā no 1999. līdz 2007.gadam, veicinot Latvijas atpazīstamību potenciālo investoru vidē, Latvijas eksporta spējas un atbalstu Latvijas uzņēmējiem, saskatot to kā valsts sekmīgas attīstības pamatu.

Ekonomistu apvienība 2010 ir dibināta 1994. gadā ar mērķi veicināt ekonomisko domu un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību Latvijā. Tā ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām atjaunotajā Latvijas Republikā, kuras biedri ir valstī pazīstami ekonomisti – Aina Bataraga, Mārtiņš Bondars, Dairis Cālītis, Juris Cebulis, Eižens Cepurnieks, Kārlis Cerbulis, Ingūna Dobrāja, Kaspars Gerhards, Andris Liepiņš, Pauls Dzintars Kalniņš, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Edmunds Krastiņš, Uldis Kriķis, Uldis Osis, Ilmārs Rimšēvičs, Arvils Sautiņš, Inna Šteinbuka, Juris Vīksniņš, Uldis Vītoliņš, Roberts Zīle un asociētais biedrs Pēteris Strautiņš.

Tradicionālās Spīdolas balvas ekonomikā jau ikgadējā finansiālā atbalstītāja ir Hipotēku banka, kurai šogad pievienojās Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupa. Šogad informatīvo atbalstu balvai nodrošina laikraksti Diena, Dienas Bizness un portāls Apollo.


Papildu informācija:
Ekonomistu apvienība 2010
Mob: 26429387
e-pasts: ea2010@ekonomisti.lv