Tweet

Eiropas Komisijas (EK) secinājumi par darbaspēka kustības ietekmi uz darba tirgu saskan arī ar Latvijas nostāju, ka brīva darbaspēka kustība pozitīvi ietekmē darba tirgu un ir ieguvums arī „vecajām” Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, atzīst labklājības ministre Iveta Purne.

Šādu nostāju labklājības ministre I.Purne kopīgi ar sešiem par sociālo politiku atbildīgajiem ES dalībvalstu ministriem pauda arī šoruden EK nosūtītajā vēstulē, aicinot izvērtēt vairākās dalībvalstīs noteikto pārejas periodu nepieciešamību, kas ierobežo brīvu darbaspēka kustību. Vienlaikus par sociālo politiku atbildīgie ministri aicināja nodrošināt brīvu darbaspēka kustību visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, pirms EK pieņem lēmumus par atvieglojumiem darbaspēkam no trešajām valstīm.

 „Lai arī Latvijas iedzīvotāji pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir samērā plaši izmantojuši iespējas strādāt citās ES dalībvalstīs, nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu pieeju pilnīgi visu ES valstu darba tirgiem, jo brīva darbaspēka kustība ir bijis viens no ES dibināšanas pamatelementiem. Tāpēc ceru, ka nākotnē šis ierobežojums tiks atcelts arī tajās dalībvalstīs, kuras šobrīd ir noteikušas ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai,” uzskata I.Purne.  

EK ziņojumā secināts, ka darbaspēks no jaunajām ES dalībvalstīm ir devis lielu ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē, nodrošinot darba tirgus vajadzībām atbilstošu darbaspēku. Brīvas darbaspēka kustības ietvaros nav radītas būtiskas problēmas vietējiem darbiniekiem attiecībā uz darba algu un bezdarba līmeni. Tāpat lielāka ietekme uz darbaspēka migrācijas plūsmām ir darbaspēka pieprasījumam, nevis dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem. Tā, piemēram, Zviedrijā un Somijā tika noteikta brīva pieeja darba tirgum, taču darbinieku pieplūdums no jaunajām ES dalībvalstīm bija salīdzinoši neliels. Savukārt Vācijā un Austrijā joprojām pastāv ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai, bet ir liels darbaspēka pieplūdums.

Kopš ES paplašināšanās 2004.gadā dalībvalstīm ir tiesības noteikt ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai - maksimālais periods var būt 7 gadi. Pārejas periods tiek iedalīts 3 posmos:  2+3+2 gadi.

Dalībvalstis, kuras ierobežo brīvu darbaspēka kustību, var turpināt īstenot minētos pasākumus līdz 2011.gada 1.maijam. Ja dalībvalsts vēlas pagarināt pārejas posmu no pieciem līdz septiņiem gadiem, tad tai līdz 2009.gada 30.aprīlim EK ir jāiesniedz ziņojums, kurā jābūt pierādījumiem par nopietniem darba tirgus līdzsvara traucējumiem vai  to rašanās iespējām. Ja šāds ziņojums netiek iesniegts, pārejas posms automātiski tiek atcelts. Jebkurā gadījumā iespējamais septiņu gadu pārejas posms ir maksimāls, un tas nevar tikt pagarināts.

2004.gadā ES pievienojošos dalībvalstu pilsoņiem darba tirgus šobrīd ir atvērts Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Grieķijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Itālijā, Nīderlandē, Luksemburgā un Francijā. Ierobežojumus darbaspēka kustībai joprojām piemēro Beļģija, Austrija, Dānija un Vācija.


Informāciju sagatavoja: 
Ilona Jurševska,
Komunikācijas departamenta direktore
67021632, 26110065,
ilona.jursevska@lm.gov.lv

Marika Kupče,
sabiedrisko attiecību speciāliste
67021665, 29538825,
marika.kupce@lm.gov.lv